:
Reizēm ir tā, tu ieej telpā, skaties – o, forši, o, silti, o, pirts laikam. Izģērbies un ieriktējies, un tā. Bet pēkšņi saproti, ka nevienu nepazīsti, ka, vienvārdsakot, esi ievilcies svešā laimē pirtiņā. Ķer drēbes, grāb sandales, izskrien plika laukā, pa ceļam mēģinot uzvilkt vismaz veļu, kas rullējas un neklausa uz sasvīdušas miesas. Ir kauns un nav spēka.