Es par daudz pļāpāju. Bet, mēģinot attaisnoties, jāsaka, ka tās pļāpas ir manī iekšā, tur visu laiku viņi runājas, un, ja es saku skaļi, tad lai nedzirdētu tās, kas iekšā. Nē, nē, tā nav nekāda slimība, vienkārši, nedisciplinētība. Vakar, pirms aizmigšanas, es visu sapratu, bet tagad, protams, neko vairs neatceros. Zinu, ka bija kaut kas ļoti vienkāršs, no sērijas "zebra" vai "klavieru taustiņi". :