:
Jeruzāleme, Jeruzāleme, tu, kas nokauj praviešus un akmeņiem nomētā tos, kas pie tevis sūtīti, cik reižu Es esmu gribējis tavus bērnus pulcināt ap Sevi, kā vista pulcina zem spārniem savus cālīšus, bet jūs negribējāt.
:
Satraucos jau, ka esmu kļuvusi par kailgliemezi-puveklīti, bet izlasīju, ka bez4pieci raksta, ka pilnmēness, un kļuva rāmāks prāts. Stūrī karājas auskara ēna. Esmu iemanījusies ikdienas maršrutus veikt ar acīm ciet, lai pretīmnācēji neredzētu izmisīgumu, lai neiešķaudītu to nesmukumu kādā svaigi skūtā sejā.