:
Nu ja, un tik daudz aizmurgojos, ka uz baznīcu neaizgāju. Brauksim tagad vakarā uz kapiem. Maršruts parastais, kompānija mainās. Un visu var paredzēt, mēs atkal sāksim ar Lūcijas kapiņu, un sīkais jautās, kas tur ir. Un mamma stāstīs par zīdainīti miskastē. Un tad gar Meierovicu, kura piemineklis mani visu bērnību ļoti mulsināja, jo, kāpēc gan vīrietim uz kapa ir sieviete, drošvien tāpēc, ka Zigfrīds Anna. Un tad pie savējiem, pa ceļam vēl baltais krusts, kur visādi nacionālisti parasti lamājas. Tad tik tik pa tumšiem šauriem celiņiem uz otriem kapiem un tad tramvajā iekšā uz mājām dzert tēju. Šonakt es nemurgošu.