:
Tā es sevi izšuju krustdūrienā - mostos ar smeldzīgu mūziku un vainas sajūtu par aizmirstībā pavadītu vakaru.
:
Un mani nepieceļ pat draudzīgās pļaukas "skaties, dari kaut ko, tu visu, visu esi pazaudējusi". Karājamies viens otra piedurknē, neredzot, ka tas ir putnubiedēkļa saplēstais krekls. Un nav pat nekādu tur "kāpēc, kāpēc tā, kāpēc ar mani", tikai svina lāsīte zem mēles un sirds vakuumā glīti iesaiņota.