:
Ir, ir prieks iespējams. Bērni, protams. Knēvelītis dejo pa roku, uz baltiem pirkstu kauliņiem. Es tagad esmu cigoriņš un cigoriņa draudzene reizē, tur - rītos un vakaros, mājās, kur atgriezties, mājās pasaules malā, nevajag neko citu. Mana politika, mans redīmeids, mana šizofrēnija un gultā atrasta zaļa lejkanna. Svešas mīkstās mantiņas gan nedrīkst mest laukā. Un zem galda nav laumiņu, nav! Beidz tēlot filtru, mīlulīt.
:
Ziemas vērtīgais siltums - kāpņu telpa; Griškoveca apdziedātā sēdvieta sabiedriskajā transportā, ko sasildījis iepriekšējais dibens; pašas elpa starp muti un šalli.