: un kā tev Šekspīrs, mazā? Tā, ka jā, vai drīzāk ne?
Bet mana māsa, man mazai esot, mēdza dziedāt to dziesmu ar Ādamsona vārdiem - pie mana krustēva reiz bijām,
pirms daudziem gadiem ciemos mēs...
viņš deva gaišu jāņogvīnu
mums zilās māla krūzītēs
un rozīnes un dzeltenmaizi
kad ēsts bij caurumotais siers...
bet es mulstu, kad man jautā par manas dzīves produktivitāti, varbūt par reproduktivitāti vēl varētu domāt..
Bet mana māsa, man mazai esot, mēdza dziedāt to dziesmu ar Ādamsona vārdiem - pie mana krustēva reiz bijām,
pirms daudziem gadiem ciemos mēs...
viņš deva gaišu jāņogvīnu
mums zilās māla krūzītēs
un rozīnes un dzeltenmaizi
kad ēsts bij caurumotais siers...
bet es mulstu, kad man jautā par manas dzīves produktivitāti, varbūt par reproduktivitāti vēl varētu domāt..
:
Heine
***
Stāv meiča apgarota
Un nebeidz as`ras liet;
Tā pārdzīvo it ļoti,
Ka saule jūŗā riet.
"Ai, jaunkundz, nebēdājiet,
Šis numurs ir tik vecs:
Ik vakaru tā noiet,
Ik rītu augšām lec."
***
Stāv meiča apgarota
Un nebeidz as`ras liet;
Tā pārdzīvo it ļoti,
Ka saule jūŗā riet.
"Ai, jaunkundz, nebēdājiet,
Šis numurs ir tik vecs:
Ik vakaru tā noiet,
Ik rītu augšām lec."
:
Nopirku trīspadsmit grāmatas un tā es arī dzīvoju, skanot kaut kādiem pantiem kaut kādās dzīves situācijās ausīs, nepiesaistīta un apjukusi reizēs, kad jāatbild un jāizvēlas. Nespēks un apātija. Un ilūzija par to cilvēku vienīgo, kurš varētu saprast. Bet atkal jāizvēlas - bezgalīgas sarunas ar galīgiem cilvēkiem vai otrādi. Bet "Neverending story" šodien skatīties būtu citādāk. Un "Labirintu" arī gribētos no jauna noskatīties. No vienas puses nepretojos gandrīz nekam, ļauju upei plūst un tādā garā. No otras puses briesmīgi asi reaģēju pret visu - pret mietpilsonismu un pret elitārismu, un tas viss galu galā saslēdzas vienotībā, neprotu jūsmot par māju jūrmalā un arī iekrāt neprotu, bet neprotu arī argumentēti pārmest tiem, kas prot. Neko neprotu, arī dārzeņu sautējumu nekad neesmu gatavojusi. Hmm, grēksūdzes elementi sāk parādīties, laikam jābeidz. Un esmu tik ļoti idealizējusi savu aizbraukšanu, cerot, ka tā tik atrisinās visas problēmas, ka izdosies aizbēgt. Bet varbūt pieteikties armijā. Un šodien es, redzokļu zagle, nospēru kārtējo acu pāri, ievēru diedziņā uz tām pašām krellītēm, kur iepriekšējie karājas, nēsāšu tagad pa pasauli apkārt, jūtot, kā dauzās vēsie baltie acāboli pret maniem siltiem baltiem atslēgas kauliem.