: zeme noriet, saule paliek
120 64 ir drošības kods, jo reizēm cilvēki nevar izturēt to, ka viņi dzīvo vieni.
120 64 ir drošības kods, jo reizēm cilvēki nevar izturēt to, ka viņi dzīvo vieni.
: [nespēju koncentrēties uz vajadzīgo]
Man gribētos, lai manai atkarībai no atzinības būtu kāds svešvārds nosaukumā.
Lūzerītis - neveiksminieks, bet briesmīgi godkārīgs.
Varbūt jāiet pastaigāties?
[peut-etre je suis un arlequin aujourd`hui]
gribu pieneņu vainadziņu, pienenes zviedriski ir "kurmju rozes"
gribu skriet pa klāju, bet, ja prastu dziedāt, es piedziedātu pilnas vārturūmes ar savām goda lauskām
plus vēl visi tilti jānodedzina, tā, lai liesmās var skatīties kā multenē
kā lai izelpo visu, ko esmu ieelpojusi?
pēkšņi visas puķes reizē zied un reizē smaržo.
Man gribētos, lai manai atkarībai no atzinības būtu kāds svešvārds nosaukumā.
Lūzerītis - neveiksminieks, bet briesmīgi godkārīgs.
Varbūt jāiet pastaigāties?
[peut-etre je suis un arlequin aujourd`hui]
gribu pieneņu vainadziņu, pienenes zviedriski ir "kurmju rozes"
gribu skriet pa klāju, bet, ja prastu dziedāt, es piedziedātu pilnas vārturūmes ar savām goda lauskām
plus vēl visi tilti jānodedzina, tā, lai liesmās var skatīties kā multenē
kā lai izelpo visu, ko esmu ieelpojusi?
pēkšņi visas puķes reizē zied un reizē smaržo.
: tavas acis platās Dieva pasaulē skatās
Samoe lučšoe proizhoģit...
jeb biju uz "DLL" JRT
ieteikšu visiem, kurus mīlu
saraudājos beigās un prata vetras dziesmas laikā
un skatītāji tik mulsinoša kopīga humānisma pārņemti,
un vīrietis, kurš pazaudēja numuriņu, bija to uzmaucis uz pirksta, un tad viņš: "Es tā aplaudēju, aplaudēju, un numuriņš pazuda!"
un Tomasa zīmējumi, un Sergeja dzejolis, un Sandriņas dejas, un visi citi arī protams, protams, muskulis krūtīs raustās un sola, ka dzīvošu citādāk tālāk.
jeģinstvennoe što ja mogu skazaķ o "DLL" - love each other potomu što, potomu što, potomu što God is loving us!
Samoe lučšoe proizhoģit...
jeb biju uz "DLL" JRT
ieteikšu visiem, kurus mīlu
saraudājos beigās un prata vetras dziesmas laikā
un skatītāji tik mulsinoša kopīga humānisma pārņemti,
un vīrietis, kurš pazaudēja numuriņu, bija to uzmaucis uz pirksta, un tad viņš: "Es tā aplaudēju, aplaudēju, un numuriņš pazuda!"
un Tomasa zīmējumi, un Sergeja dzejolis, un Sandriņas dejas, un visi citi arī protams, protams, muskulis krūtīs raustās un sola, ka dzīvošu citādāk tālāk.
jeģinstvennoe što ja mogu skazaķ o "DLL" - love each other potomu što, potomu što, potomu što God is loving us!