Asiize

Archive

December 9th, 2003

09:44 am: elsbergs k.
"tev nav nāves
bet lāgiem
kad spokojas - tevis nav
mēs veramies augšup
tu esi
tu esi Atkal
un Jau"


p.s. atcerējos lit.stundu skolā, kad ~40 minūtes tika veltītas diskusijai, lai noskaidrotu, par ko KE dzejolī runājis, domājis, rakstījis. bet skolotāja pareizo atbildi šķiet tā arī nesagaidīja:)

Current Mood: daudzmaz
Current Music: dziesmiņa par labradoru
07:48 pm: starp viņu skatēm un randiņiem jūtos viena un lieka un ieslīkstu gaušanās, sevis žēlošanas akacī, kur izeja tikai viena - staigāties pa dzīvokli un palekties pie katras stenderes, cenšoties aizsniegt arvien augstāku punktu.
bet ābols uz galda tik sarkans kā īstu sieviešu lūpas un ir jau laikam vērts un jēga.
un es, mazais drebulis, kas nekad nav varējis fizkultūrā pārlēkt pār buku, kas nekad nav teicis "darīsim tā!" vai arī "man ir viena laba ideja!", kas gājis, kad sauc, paļāvies, uzticējies. Un vēl vienmēr apbrīnoju to, kāpēc allažiņ labi vīrieši man ir trāpījušies blakus - gan ilgstošās attiecībās, gan absolūti neprātīgos one night stand. Viņi visi ir labi cilvēki. Jūtos pasargāta no čakarētājiem. vai arī viss vēl tikai priekšā.

Mazā putna
Lielā sirds – pulsē
Nesasalst
Novalkātiem mētelīšiem
Kara laika bērni
Iebrūk tautas
Iebrūk jumti
Iebrūk sniegs
Putna sirds

un visi impulsi, saskatīšanās, zvani un meili, tas dienas beigās kā upes satek manā jūrā, bet grīva ir pārāk šaura un krasti izskalojas, visa kā ir par daudz. bet kur lai dabū filtrus, kas ļautu visu neizdzīvot, kas dzīvei nelaistu klāt spamu, vai varbūt tieši spams arī ir dzīve.

Current Mood: gandrīz revolucionārs
Current Music: RAP The question
09:04 pm: un tomēr sievietes
"ielejas tumšība pastāv vienmēr
tā ir apslēptā spēja būt mātei"
&
"netveram-dievišķais
dzīvē še zeļ;
mūžīgi sievišķais
augšup mūs ceļ."

kā un kāpēc viņi pie tā nonāk beigu beigās?

09:07 pm: pārāk patētiski
tu paliec, griežoties tautas deju kolektīva cienīgā ātrumā, es palieku, stāvam pie luksofora. traucās garām, netrāpīja, sirdīs šāva - nogalēja. mirstošais gulbis kļūst par metaforu un neatstāj ūdenī pēdas. tu nogalini tīģeri, nožņaudzot mani, tu slavē Dievu ceļā uz elli [un kurš gan pateiks un sapratīs tagad, kurš ir šajā ceļā].

Current Mood: īstais
Current Music: the verve
Powered by Sviesta Ciba