:
pa ceļam pazaudēta
nu atkal plaukstās guļoša
no jauna tālāk skrejoša
un dzīvi pušu raujoša
sirds
nu atkal plaukstās guļoša
no jauna tālāk skrejoša
un dzīvi pušu raujoša
sirds
Current Mood: nenākmiegs
Current Music: "telefona aparāts, uz kuru jūs zvanāt, ir izslēgts, vai..."
: netieku gudra,
vai šo pasākumu veidot kā apzinātu projektu, preparējot sevi un vērojot reakcijas,
vai izgāzt visas savas iekšējās duļķes un neļķes cik vien godīgi iespējams,
vai nedomāt par to,
vai visi iepriekšējie varianti patiesībā nozīmē vienu un to pašu.
bonne nuit, btw;)
vai šo pasākumu veidot kā apzinātu projektu, preparējot sevi un vērojot reakcijas,
vai izgāzt visas savas iekšējās duļķes un neļķes cik vien godīgi iespējams,
vai nedomāt par to,
vai visi iepriekšējie varianti patiesībā nozīmē vienu un to pašu.
bonne nuit, btw;)
: history (jeb arī tad, ja nesapratīs, varbūt vismaz noticēs)
29.10.2000.-ja tu šodien dari to pašu, ko darīji vakar, tad padomā, priekš kam tev ir vajadzīga rītdiena.
29.10.2001.-sievietei šodien košas acis. skolas dežūra. jo šeit nav dzīve, šeit ir skola. es pasaulei uzadu segu, un uzklāju zemei uz acīm. Smieklīgi apzināties, ka sasodīti labi saprotu visus tos māsas 12.klases piezīmju blociņā sarakstītos mīlestības un sāpju dzejolīšus, kas agrāk šķita vien salkani, tukši vārdi. Ir tiesa, iesākuma bija vārds, bet beiģās tikai - dziļš klusums. Bērns uz asfalta/ zīmē māju./ Bērns uz asfalta/ zīmē koku./ Bērns uz asfalta/ zīmē sauli./ Pienāk skolotājs/ atņem krītiņu/ un aiznes uz kabinetu. Laima. Upe zina visu, visu no tās var iemācīties. Saule mana. Un šūpulis šūposies. Ai jel manu vieglu prātu.
29.10.2002. - dzeja.
29.10.2000.-ja tu šodien dari to pašu, ko darīji vakar, tad padomā, priekš kam tev ir vajadzīga rītdiena.
29.10.2001.-sievietei šodien košas acis. skolas dežūra. jo šeit nav dzīve, šeit ir skola. es pasaulei uzadu segu, un uzklāju zemei uz acīm. Smieklīgi apzināties, ka sasodīti labi saprotu visus tos māsas 12.klases piezīmju blociņā sarakstītos mīlestības un sāpju dzejolīšus, kas agrāk šķita vien salkani, tukši vārdi. Ir tiesa, iesākuma bija vārds, bet beiģās tikai - dziļš klusums. Bērns uz asfalta/ zīmē māju./ Bērns uz asfalta/ zīmē koku./ Bērns uz asfalta/ zīmē sauli./ Pienāk skolotājs/ atņem krītiņu/ un aiznes uz kabinetu. Laima. Upe zina visu, visu no tās var iemācīties. Saule mana. Un šūpulis šūposies. Ai jel manu vieglu prātu.
29.10.2002. - dzeja.
:
Ērgļi vairs neklaigās
Bēru zvans zvana
Dziesma ir beigusies
Mūsu pils brūk
Ugunskurs izdeg
Pagaļu nav
Piekāpiet nākošgad
Varbūt, ka būs
Bēru zvans zvana
Dziesma ir beigusies
Mūsu pils brūk
Ugunskurs izdeg
Pagaļu nav
Piekāpiet nākošgad
Varbūt, ka būs
:
un ko tad - ja pēkšņi saproti, ka literatūras skolotāja skolas laikā ir bijusi vienīgais cilvēks dzīves laikā, kas daudz maz uzturējis tavu pašapziņu?
:)
:)
:
amzieris trolejbusā pārvēršas rīta aerobikā - skatos - novēršos - skatos - novēršos - viens - divi - trīs
Current Mood: ir ok
Current Music: Meii-tenee!
: kas ir autors?
...ceļš tavs drīz vedīs uz pili,
paciet vēl grambas šīs,
drīzi nāks mākoņi zili..
...ceļš tavs drīz vedīs uz pili,
paciet vēl grambas šīs,
drīzi nāks mākoņi zili..
:
vai piezvanīt, pateikt pu un nolikt klausuli ir īpašs kaifs?
Current Mood: "tik viennāvīgs kā bite"
: laiks
Reizēm jūtos ne tā - kaut kā. Ne tur, bet protams, laika distancei jāpaiet, laiku var vainot visā, visu tam var piedot un neatgriezties vienā un tajā pašā punktā divreiz.
Reizēm jūtos ne tā - kaut kā. Ne tur, bet protams, laika distancei jāpaiet, laiku var vainot visā, visu tam var piedot un neatgriezties vienā un tajā pašā punktā divreiz.
:
pirkstiem cauri uguns zogas
vārdiem cauri - patiesība
vārdi, drebiet!
jūsos piedzimst
kaut kas mūžīgāks
par jums
[a.d.]
vārdiem cauri - patiesība
vārdi, drebiet!
jūsos piedzimst
kaut kas mūžīgāks
par jums
[a.d.]
: Mazā stiprā sievietīte salūst
Dzīvoju pilnīgā tukšumā savu bezmērķīgo pseidodzīvi. Raudu ļoti, jo sakrājies tik daudz. Pagājuši tieši 3 mēneši, kopš sieviete un vīrietis izšķīrās. Sieviete joprojām tam nav tikusi pāri. Tik sāpīgi sen nebija bijis, kad nevis kamola savelkas kaklā, palēnām, pamazām, bet asaras izsprāgst uz vaigiem. Atbalstu galvu uz pleca. Bet plecs saka, ka nevarot just līdzi, ka jūtoties pilnīgi savādāk. Bet mēs taču izgājām no vienas vārturūmes, tagad katrs savā ielā dzīvojam. Nekā nav, ne mērķu, ne vēlmju. Man nevienu nevajag, man vajag viņu.
Asaras lēnām žūst, tuša izsmērējas, nav spēka, nejautājiet neko, paeju garām draugiem, izliekos neredzam. Pati salūstu un vēl paspēju sevis lauskās sagriezt pirkstus. Un kā gan labāk. Tumsā uz soliņa raudāt, vai zobus sakožot smaidīt pašai klātneesot. Ir tikai daži cilvēki, kurus es jūtu, bet viņu vidū vēl mazāk ir to, kas jūt mani.
Kungs, paliec klāt!
Dzīvoju pilnīgā tukšumā savu bezmērķīgo pseidodzīvi. Raudu ļoti, jo sakrājies tik daudz. Pagājuši tieši 3 mēneši, kopš sieviete un vīrietis izšķīrās. Sieviete joprojām tam nav tikusi pāri. Tik sāpīgi sen nebija bijis, kad nevis kamola savelkas kaklā, palēnām, pamazām, bet asaras izsprāgst uz vaigiem. Atbalstu galvu uz pleca. Bet plecs saka, ka nevarot just līdzi, ka jūtoties pilnīgi savādāk. Bet mēs taču izgājām no vienas vārturūmes, tagad katrs savā ielā dzīvojam. Nekā nav, ne mērķu, ne vēlmju. Man nevienu nevajag, man vajag viņu.
Asaras lēnām žūst, tuša izsmērējas, nav spēka, nejautājiet neko, paeju garām draugiem, izliekos neredzam. Pati salūstu un vēl paspēju sevis lauskās sagriezt pirkstus. Un kā gan labāk. Tumsā uz soliņa raudāt, vai zobus sakožot smaidīt pašai klātneesot. Ir tikai daži cilvēki, kurus es jūtu, bet viņu vidū vēl mazāk ir to, kas jūt mani.
Kungs, paliec klāt!