Dzirdi, kā virtuvē nočīkst grīda, vecāki apkampjas, es vienmēr bērnībā spraucos pa vidu, bet, ejot pa ielu - viena roka vienam, otra otram, man nebija, kur spert soli, viņi gāja tik cieši kopā, ka es, sīks, vien tenterēju aiz muguras līdzi. :
Asiize | |
Dzirdi, kā virtuvē nočīkst grīda, vecāki apkampjas, es vienmēr bērnībā spraucos pa vidu, bet, ejot pa ielu - viena roka vienam, otra otram, man nebija, kur spert soli, viņi gāja tik cieši kopā, ka es, sīks, vien tenterēju aiz muguras līdzi. :
|