Asiize

asiize @ 01:08 pm: "kāpēc tu vienmēr nokar degunu?"
Vienpadsmit, divpadsmit, trīsdesmit trīs grēki & nieki & izpriecas. Sist. Atpakaļ, pusē siržu jau līst. Lietus ir lipīgs, mūsu ēnas caur lost generation klīst. Noautām kājām pa sniegu tik klišejiski tu brien. Sliedēs dzied eņģeļi, nebrauciet asinis līs. Bērni kā lāči un lāči kā bērni, kad būs. Mācos toleranci, mācos piezemēties, mācos impotenci. Ai, cik smeldzīgi Šubrovskis dzied. Es no tevis atpalieku, sirds, es no tevis atpalieku. Rentgena staros es redzu... Un ja nu errors ir jau algoritmā, pašā sākumā? Ko tad? Ja es daru, ko negribu & nedaru, ko gribu. Kož. Āda kož uz iekšpusi, protestē pret kaut ko. Atgrūž un pieprasa. Reizē. Kaut kā pliki skan. Nu ja, ka pliki, kā citādi. Ja govij trūkst timotiņa mēles, ja zvanam nav mēlītes. Plaukstas aukstas. Reportāžas. Tad kad no jumtiem uz galvas pil, mūsu mirušie varoņi čurā. Eglītē iekar talonu virtenes, šogad cīgas mums dalīs tāpat.