Asiize

asiize @ 05:10 pm: Trūmena šovs jeb mentalitātes vēsture
La vie boheme - viņš nemaz nav mainījies (un tu pati?), viņš jau arī tikai cilvēks ir.
Un varbūt es lauzu galvu par nevajadzīgām lietām. Bet, ja reiz lauzu, tad taču man tās ir vajadzīgas. Kā? Comment?
Un tas pāris tikai tāpēc joprojām ir kopā, ka nesāka ar gultu.
Bet ir taču tā - tev kaut kas tracina tik ļoti, ka tu nonstopā par to gruzies, tas tevi neliek mierā, tev nepatīk un tu īgņojies, līdz esi tik daudz par to domājis, ka pats jau esi pārtapis sevis ienīstajā objektā. C`est la vie!
Mēs tik sen nebijām tikušies, ka bija noticis kaut kas neatgriezeniski briesmīgs - es biju Tevi idealizējusi. Tādas mauriņiskas tendences.
Personības attīstīšana kā mērķis.
Pieskaros logam un domāju par to, kā ir pieskarties mirušam cilvēkam. Viņšir auksts.
Esot bērni, kuriem nepatīk jūras smarža.
Vai tu esi gribējis būt neredzams?
Es kļūstu piesardzīgāka attiecībās.

Finissons, finissons, finissons notre lecon!