asiize @ :
Cibas mēlneši raksta ar diviem zeltnešiem par krustnešiem un bruņnešiem, es glumi izlokos no nopietnības slogiem, smaidu un aizdomājos, vakardienas neizpītās bizes, relatīvais tuvums un tālums, pāris tukšas, izlietotas vēnas, pa kurām nekad nekas vairs netrauksies uz priekšu, es rakstot tikai par asarām, istabas pretējās sienas cenšas sadoties rokās, sēžu centrā un griežu no papīra čūskas.