Asiize

asiize @ 03:12 pm: bezumā
Savācies, saulīt! Septiņpadsmit februāra mirkļi, ne rozēs, bet benzīnā īstais mīlestības apliecinājums, rakstu, jo neprotu spēlēt klavieres. Un taisni uz priekšu nevar nekur tālu aiziet, vājības - sievietes, stiprības - vīrieši. Blue and lifelines. Un šodien mēs visi trīs - es, mans dēlēns un prieks, bet pāri mums - laiks, kurš izsists no sliedēm. Un viņas jau kļuva par maukām tikai tāpēc, ka māmiņas viņām bērnībā neiemācīja raudāt. Man iemācīja...
Bet tas, ko vada sātans, pašiznīcinās. Viņa ir glābta.
Ģevčatņiks līdz pussešiem rītā, kurā katrai ir dota iespēja atzīties. Viņa, piemēram, ne jau tāpati viņa, kas glābta, bet cita viņa, viņa atzinās, ka vēloties pēc nāves tiks sadedzināta uz sārta. Jā, viņa ir mazliet Gella. Bet es vienkārši stāvu ceļgalā pie piena steķiem un gaidu...

Ak, jā, sargi sevi ļoti,
mīlu tak Tevi ļoti!