nepameņģēsimies piekopt šo teritoriju

ir auksti un jé, beidzot nosuutiiju atbildes uz uzdevumiem superpinkjeriigajaa màjasdarbà, bet gan jau kaut kà més piesevinasim to kognitiivaas linguistikas zhargoniju. shovakar pietiks. jaaiet nakshnot, vai eest, vai paveikt kaut ko tamliidziigi patiikamu (varbuut putnamu paliisit, ko?) .

tevi nekad neesmu saticis. chau.
yeah

shkiet vakar bija ceturtaa diena kopsh esmu SL. rezultaati satriecoshi: paaris draugu, starp tiem arii latvieshi, dazhas grupas, dazhas (pat ljoti interesantas) diskusijas, pistole, joprojaam ne kapeikas, un katru piekto reizi, kad teleporteejos nezin kaadaa interesantaa veidaa mainaas dzimums un plikais pauris atkal apaug ar matiem. veel starp interesantajaam peripeetijaam, shai virtuaalajaa pasaulee, jaamin netiisha klaatbuushana Latvijas dibinaashanai, proti kaut kaa nokljuvu un poiedalijos sarunaa par salas Latvija biebuuveeshanu un izveidoshanu. jaa, sala jau ir, ir pat dazhas celtnes. tagad tiek plaanots sabuuveet dazhus klubus, uztaisiit salas izskatu, kaa riigu, ceesis vai siguldu tjpa, sataisiit latviskus priekshmetus un laist publiskajaas vietaas Kalninja muuziku. interesanti vai ne? bet vispaar aizraujoshi man ir domaat par sho fenomenu. ne tik daudz par atkariibaam, vai iistaas dziives aizmirhanu, bet par to, kaapeec shis pasaakums nostraadaa. un ko tas viss mums iemaaca par nominaalo pasaulju iespeejamiibaam un modaalajaam kvantifikaacijaam, modaalajaam funkcijaam un taadaam lietaam.

istabu izslauciiju, traukus nomazgaaju, gràmatas saplauktoju, vienvaardsakot sesija cauri.

shodien pirmo reiz muuzhà gandriiz aizmigu eksàmena laikà. jautàjums bija tik kjépiigs un atminja tik iisa, ka nogurums mani uzveica un pàrslodze gandriiz pàrtapa viegà snaudà.
labi, ka attapos pirms beigàm.

eksàmeni kriit uz galvas, bet galva kriit pari bortam, un bezruupiibas vilnji izklaidé kà riitus tà vakarus. skan tikai n.jones un visàdi citi prieki ieliiksmo gardézha dvéseli. tikai ne augustiins un ne pat stagerietis. nu varbuut riit, varbuut riit...

sartrs mani tracina!!
un pasniedzéjs arii!!

péc pédéjàs muzeju nakts, pielaboju savu visu laiku lieliskàko màkslinieku top 3.
Tàtad pirmajà triiniekà, péc manàm domàm:
Kasimirs Malevichs (ar savu Melno kvadràtu, protams)
Van Gogs (pieméram ar Eglise de Auvers-sur-Oise)
Giotto (freskas asiizes sv Franciska bazilikà)

bet shis viss ir pàrdomàjams. lai arii varbùt arii nav pàrdomàjams un tà arii paliekams...

noskatiijàmies vakar The science of dreams, Mechel Gondry jaunàko filmu. lai arii briizhiem pàràk atgàdina The eternal sunshine of the spotless mind, tachu jàatziist, ka patiesi nevàja filma. briizhiem, pat patiesi perfekti. vél interesantàk skatiities sho filmu ir, kad zini, ko noziimé mazie pariizes dziivoklji..

piektidien, nobastoju lekciju. bet ar attaisnojumu. biju uz Mariona konferenci Katolju Intstituutà. Patiesiibaa, tà bija tikai viena lekcija Zhana Iva Lakosta darba apsorieshanas konferences ievadam. Bet runa bija par tému - eksistence un Dievs. Lieta interesanta. Vél interesantàk bija, dzirdét, ka Marions uzskata sevi par kristieshu filosofu, kursh ir piejémis poziiciju, kas mégina dekonstruét heidegeru, lai nonaktu pie dziljàkàm redukcijàm. un vél visàdas tàdas lietas bija interesanti dzirdét. nu un pats tas konferences raitums un lektora erudiicija, bez maz vai deva vélmi atvért (otro-reiz) un tomér nedaudz palasiit Bùtmi un Laiku. bet nu tas noteikti péc Aristotelja, Lukasévicha un Kùna.

màsa mani nesen aizveda uz Deivida Lincha darbu izstàdi The air is on fire. pàrsteudzosh moments. visàdas domas. lai arii ir jàpierod pie tehnikas. visu iespaidu sabojàja, tas, ka nàkamà dienà izlasiiju, kàdà pus-intelektuàlà zhurbàlà, ka Lonchs piedàva transcendentàlàs meditàcijas stundas amerikas skolàs, lai ciiniitos ar nezhéliibu un izvairiitos no virdzhiinjijas tech tragédijàm.

lasu gràmatas, bet ne pa iistam. klausos dziesmas, bet pa pusei. gulju, bet tikai no riitiem. skatos pa logu, bet tikai pa metro.

es atklàju pasauli, kàdu pavisma tàlu un noslépumainu vietu. miklas un énas tur pàrklàj kràshnos dabas laukus un naivais rita klusums iedvesmo slàpstoshus garus. tà ir pasaule, kur klainjo trubadùri un mùra sienàs paslépjas gràmatu klusums. tà ir kà aizmirsta sala un vinlaikus jaunais kontinents. shajà pasaulé gaismas ir gaishas, un tumsas ir tumshas. naktis ir garas un riiti ir agri. sahjà pasaulé tu droshvien nesaprastu ne vàrda. shajà pasaulé ienàkt ir briinums. shajà malà viss ir sadaliits liidzens, un virs zvaigshnjotàs debess sféras kustiiba ir miers. es ienàcu caur katedràles logu, kad dziedàja ANgelus vakara vesperu zvanu skanjàs. kà klejotàjs es izmetu visu no sevis un apgerbu maisu pa celjam uz romu. tur viss bija skadrs un sakàrtots, tur viss bija bùt. tur runàja un karoja tikai kà dziivé. tur nedriikstéja pietuvotis gibraltàra stabiem. tomèr no énàm es dzirdéju iznirstam sirdis un pakàpienu galotnés dziedàja rozes. starp bultàm un engeljiem klejoju, vakaros apstàjos pie pilsétu vàrtiem. pie kàda garàmejosha biskapa sutanas es piespsràdzéju krusta ziimes un nochiepu rulli. man atnjéma atslégas un iekurinàja pirti pie pashas pilsétas ràtes. es tomér neshaubiijos, nemaldiijos ne druskas, es zinàju atbildi, slepeno atbildi, tomér tà griezhas. bet ne jau tas mani pievilinàja, ne jau tas man likàs tik svariigs. es piekjéros, es neatlaidos un driiz es uzzinàju vinja noslépumaino vainu. tàs bija kà dàrgakmenji no bédiigà gala. vinja tézes, véstiija liktenja smeiklus un vella smaku. tas bija ap 77to taa Kunga gadu, trispadsmit gadusimtenjus péc. bet godiigi sakot, shis skrupolozais viirs ar diivaino garu, iedvesa manii ne mazàk, ne vairàk kà nolaidiibu. es nokàpu vesels, jo kjerubi veda mani pie limbu sarga. bet pirms tam es paguvu, iedzert par pasaules muuzhiibu un divu patiesiibu godu. shvarba tik rugta, tik smaga. sastriidéjos, no reibumu noteikti (reibuma ietekmé droshi) ar nedaudz apaljiigo, engelelju draugu. es piesaucu mùsu andalùzijas pazinju. bet vinja miers un domas skaidrà gaita, mani shùpoja kà téva rokas. vinja runa mani iepricinàja un pamazàm aizmirsu visu, ko dzirdèju meisteru runàs, pamazàm aizmirsu shaubas un nelaimiigo gribas bezsspéciibu. aizmirsu arii par vienoto pràtu, tàpat kà par pasaules sàkumu sapratu visu. tachu miers, shai baltajà sholà àtri pàrtapa celjà un koncilu steigà. es atkal slépos no énàm, skréju pa pustukshàm ielàm pie katedràles kjéros. mani mekléja, mani skauda. mans liigavas téva bràlis noliiga puishus un noliiga sargus. stàsta trupinàjums ir skaidrs kà sasista dziive. vinja noslédzàs klosteri, es uzcélu jaunu. mana slava izplànéja, kà pavarda uguns péc liesmota vakara. nedienas nepamet mani ni dienas, visa pilséta klaisiijas mani, pat karalis bija klàt, kad sarunà ietérpàs disputs ar lielàko mùku. tachu izràdàas, ka paliku pretéjà pusé. paslépos pie kàda ievérojama téva, starp mùriem un serafu dziesmàm. tass viss bija vélti, es rakstiiju, bet rakstiiju, rakstiiju péc gadiem, péc laika, vinjai, kas mans dziives skaistums un prieks un kundze reiz bija. astrolobs mùsu jau dzimis bij sen. vien Dievam bija vinja liktenis atvérts. més kluséjàm, més sarunàjàmies tà. liidz kapi mùs atkal péc gadsimtiem savienoja vienà. pamazàm, izdzisa sveces, pamazàm noklusa sunji. vitràzhas, skolas un gràmatas atpùtàs nakts mierà. es iemigu skatoties shiis pasaules pastaigà, shiis vietas smieklos, grékos un radiishanà. viss sàkàs, lai arii viss jau sen beidzies. es iemigu mierà, jo zinàju, ka engelji svilpo no prieka, skatoties mùsu naivajàs pierés, kad guljam. es atklàju pasauli jaunu, noslépumainu, tumshu un kà vienmér daudzgabalainu.

cik laika nepiecieshams, lai nolasiitu Madame Bovary?
13.
Shodien Sorbonas aktu zàlé notika lielisks non-stop Flobeera "Bovarii kundzes" integràls lasiijums, tas ilga 13 stndas, no 10 riitaa, liidz 23 vakarà. lielàkais zhéélums, ka varééju tikai uz stundu. bet kà reiz ljoti svariiigu stundu, tà pa vidu apmérma gràmatai. un vél, kas pàrsteidzoshs, gràmata liekas gluzhi savàdàka, kad to klausies (dziivajà) nevis lasi tramvajà. bet tas jau ir teksta briinums.

te ir tuksh kà mucà. neviena nav un taustinji atbild man kà mushas. neglàbjami anti-kommunikatiiva bùtne, shai ekràna pusé, kas meklé pr iedvesmu cieniigus ekscentriskos izgàjienus publiskàs telpas kuluàros. tuksha muca tàlu skan.

pédéjàs dienàs pie mums arvien biezhàk ciemos brauc Shiraka draugi. nu kà saka uz atvadàm. pirms dazhàm dienàm bija ieradies Egiptes prezidents, sens shiraka choms, vakar bija ieradies Sauudu Aràbijas valdnieks. vienvàrdsakot, tuvo austrumu zellji, shiraka bédu bérni. palestiinas autoritàtes pat pienjéma lémumu nosaukt kàdu no centràlajàm ielàm Ramalahà Shiraka vàrdà. turpat kàds tirgotàjs t-kreklus ar Shiraka galvu Arafata lakatà pàrdod. cits atkal savu jaundzimusho par zhak shirak mustafa nosaucis. aizkustinoshas atvadas :).

citus gan vairàk satrauc tuvéjàs véléshanas. un shoreiz runa ir par balsoshanas aparàtiem. pirmo reiz francijas vésturé balsoshana notiks pateicoties elektroniskiem aparàtiem, uz kuru ekraniem pilsonjime bùs vienkàrshi jànospiezh poga, kas atbilst vinju izvélétajam kandidàta gjiimeklim. lieta tàda, ka viens véléshanu apgabals ir izvéléjies tàdus aparàtus, kurus iekshlietu ministrija nav paguvusi izpétiit un baumas kliist, ka esot problèmas. informàtikji lésh, ka kursh katrs pirotàzhas iesàcéjs divu miinùshu laikà var uzkàrt to daiktu. razhotàji mierina. véléshanu riikotàji apsola kàrtiibu un taisniibu. tachu biities tomér ir par ko, interesanti tachu kà visu més tehnzéjam.

Viena no peedeejaa laika labaakajaam filmaam - Das Leben Der Anderen! Patiess prieks un skumjas. Vienkaarshi lieliska aktierspeele un paarsteidzoshi izstraadaats scenaarijs, nemaz nerunaajot par soudtracku un esteetisko telpas vinekrshiibu. Excelenta filma. Lieliski!

Jauna polemika un moràlà dilemma. Shodien Cristies Parizes birojà notika pàrsteidzosha un iespaidiiga publiska izsole. Tika izsoliits un paarsoliits un beigaas arii nopirkts kaada aarkaartigi sena sibeerijas mamuta skelets, kà arii citi paleolita laikmeta dzivnieku skeleti (piemeeram degunradzhi) un fosiilijas. Karaliskais mamuts, 3, 80 m augsts un 4, 80 m garsh izmaksàja kàdam anoniinam pirceejam 312 000 eiro (visi izdevumi kopà). Problèma tani, ka nevar iisti saprast vai tà drikst dariit. Nu kà, kam tad tad iisti pieder tas mamuts? Nu un kam tad iisti ir tiesiibas, to glabaat, pirkt un pàrdot? Dazhi, iipashi zinaatnieki, paleonologi un muzejisti (tie kas no muzejiem), saka, ka tas ir kaut kaads karnevàls, àrpràts, murgs un tà tàlàk, jo tàdas lietas tachu pieder visai cilvecei, tà ir mùsu vésture, cilvécecs mantojums, un kàdas tiesibas ir kàdam privàtam burzhujam ieslègt mamuta skeletu savà villà, turklàt privàtpersonas tak nemàk kàrtiigi rùpéties par tàdàm smalkàm lietam un vispàr viss kas ir vésture, tam jàatrodas ir muzejà. Citi saka, ka muzejiem tachu nebija aizliegts piedaliities izsoléé un, ka esam briivoi varam tachu pirkt un pàrdot ko gribam.
Godiigi sakot jautàjums mani ieinteresééja, jo nav nemaz tik stulbs vai jociigs kaa varétu likties. Kam tad iisti pieder taa mamuta skelets, vai tam, kas to atrod, vai tam, kas to ieliek muzejaa, vai valstij, kurà to atrod, vai cilvééces atminjai, vai paleontologam, vai muzejam? ja pienjemam, ka valstij kura to atrod, tad pienjemam, ka indiviids zaudé kaut ko no savàm tiesiibaam valsts institùciju priekshà, indiviida briiviiba ir pievilta, jo valstij kà centralizétam aparàtam ir priekshrociba. kàpéc gan kads konkréts cilvéks, individs nevarétu bùut tiesigs glabàt mamutu savà pagrabà? (Loks tachu, pieméram, kàdreiz rakstiija, ka indiviids, kursh atrod augliigu zemi, vai kaadu zemes velti, razhenumu, ir pilniigi teisiigs buut taa iipashnieks). vai tà nav kaut kàda aizdomiiga varas centralizéshana, kad sakàm, ka tikai valsts institùcijàm ir tiesibas uzglabàt, izstàdit, pàrvaldit maakslas vai veestures objektus? tachu saprotmas ir arii pretééjàs poziicijas, vésture tachu pieder visiem (ja kautu kas tàds kaa cilvéces, pasaules vésture vispàr ir).
Jautàjums paliek atklàts.
Katrà zinjà, ja atrodi mamuta skeletu, neslép skapii.

klausiities pa pusei dzidras melodijas, lasiit ik pa briidim ar vaardniicu uz celjiem un coca colas pudeli pa rokas Bovarii kundzi, skatiities truuman shovu, eest piiraagus un shokolaadi un izmisiigi mekleet tiimeklii V.D.P. Henry tekstus par De grammatico.. speeku izsiikums, briivlaika iznaakums.