Ielej vēl

Beidzot arī es izlēmu, ka gribu paust savu viedokli par 13.janvāra notikumiem (to vispār vajadzētu ielikt kalendārā kā svinamu dienu :D).
Es nesaprotu, kāpēc visi ir tādā šokā un kāpēc visi tos, kas tur bija, sauc par urlām. Ou, helllooooo, kā gan savādāk lai tauta kaut ko panāk? Taisa mierīgus piketus ar dziesmiņām un visiem par to pohuj. Deputāti turpina uz kuņģiem un pakaļām audzēt riepu un viss.
Cik es zinu, tepat Eiropā Francijā vai Vācijā cilvēki piketē tā, kā te 13.janvārī. Ir sadursmes ar policiju, ir izdauzīti logi un so what? Vismaz cilvēki dabon kaut mazliet no tā, ko grib. Ja kādam tajās valstīs kaut kas nepatīk, piemēram, metro darbiniekiem, lidostas darbiniekiem vai hvz kam vēl, viņi vienkārši nestrādā - valstī apstājas satiksme un politiķiem neatliekas nekas cits kā strādājošajiem piekāpties. Cik atceros, tā jau darīja Senajā Romā - dižciltīgie dirsa virsū plebejiem, kas galvenokārt bija dažādu darbu veicēji. Plebeji aizgāja dzīvot uz citām teritorijām un pateica - redzēsim, kā jūs tagad iztiksiet. Un kas notika? Dižciltīgie lūdza plebejus atgriezties un deva viņiem tās tiesības, ko viņi pieprasīja, jo bez plebejiem nevarēja iztikt. Ar ko gan Latvija būtu sliktāka?
Es par šo "urlismu" esmu tikai par. Pati gan tur nebiju, bet nenosodu tos, kas tur bija un izdauzīja kaut ko, ko visi tagad nosoda. Tā tik turpināt un moš parastie mirstīgie arī pie kaut kā tiks.
Un re, šodien lasu tvnet ziņas un ko ieraugu? "Deputāti piekrīt samazināt algas" (deputātiem, protams). ;)

Matmos - A Chance To Cut Is A Chance To Cure (2001).
Matmos ir elektroniskās mūzikas duets no Sanfrancisko, ASV. Šis 2001.g. albums ir īpašs ar to (vismaz manās acīs), ka skaņdarbi ir veidoti, par pamatu ņemot skaņas no plastiskajām, ķirurģiskajām un rinoplastiskas operācijām.
Iepostošu recenziju angļu valodā (tā nav mana, protams ;D), kur ir arī norādīts, kurā skaņdarbā kādas skaņas ir izmantotas. :)
A Chance To Cut Is A Chance To Cure is almost entirely built around sounds either generated by machines or reaction to treatments, or collected during surgery. This may well sounds uninviting, but Daniel and Schmidt create some strangely attractive atmospheres out of unlikely sources. The opening track, Lipostudio... And So On uses recordings of liposuction equipment and anaesthesia ventilators to populate this groove-ridden, jazz-influenced track. Elsewhere, human bones and skull are used to create a poly-rhythmic song (Memento Mori), or noises resulting of plastic surgery and rhinoplasty provide an interestingly iconoclastic background for the electro California Rhinoplasty. Other sources include reactive eye surgery (L.A.S.I.K.), acupuncture (Ur Tchun Tan Tse Qi) or a hearing test booth (Spondee). Daniel and Schmidt use these atypical resources as a basis for their music, sometimes adding layers of electric guitars, voice samples or other more conventional instruments. Matmos have developed, over the years, a particular way of composing and producing sonic art, reflecting the interest of both members for unusual settings. A Chance To Cut Is A Chance To Cure is a melting pot of unexpected noises, rhythms and voices, carefully put together by Daniel and Schmidt.

Uztaisījām garšīgu kūku ^_^ (man patīk būt lakoniskai :D)

Jēj, Spārīšreferāts gotovs! Parīt eksāmens seno laiku mākslas vēsturē, laikam jāsāk gatavoties. :D

Man šķiet, ka Rīgas pilsētas aizsardzības mūris, torņi, civilā būvniecība un struktūra rādīsies sapņos - sen nebiju tik ilgi mācījusies :D
Bet nu sesija tuvojas un es, protams, visu atlieku uz pēdējo brīdi un tagad tikai varu sēdēt un visu dienu lasīt, un konspektēt. Bet citreiz pat šitā ir labi.

Es vakar biju ļoti slikta meitene.

Jēēēēēē, 5dien uz Auci :))
Ja man agrāk kāds būtu pateicis, ka es tik ļoti priecāšos par atgriešanos tur (vismaz uz pāris dienām), es noteikti neticētu.

Visa istaba pielijusi ar oranžu gaismu - saule spīd pa logu un istaba ieguvusi mazliet orientālu noskaņu.

Ā, un tas caurums manā zobā joprojām ir savā vietā, par plombu tam kalpo viss, kas tur sasprūst un neiet ārā :D

Šodien piecēlos bik pirms 12, jo vēlā diena. Nesmuki ārā, viss pļurains. Un man gribās uz Auci aizbraukt, sen es tur neesmu bijusi (2 mēn. laikam). :)

Snieg. Tiesa gan, slapjš sniegs, bet vienalga. Labāk jau gribētos to mīksto un pūkaino sniedziņu, kas uzreiz nekūst nost, bet paliek vēl kādu laiciņu uz zemes un priecē mūs ar savu skaistumu un spožumu. Ceru, ka nākamais sniegs nebūs februārī vai martā. ;D

Dzeru aliņu.

Šodien man, lūdzu, grindu, tehnisko un/vai melodisko desu un vēl kko brutālāku. 8)

Laimīgie tie, kam tagad brīvlaiks. Es tagad arī no tāda neatteiktos.

Caurums zobā paliek arvien lielāks. Bet no zobārsta man pārāk bail. ;D

Pēdējā laikā kā pa kalniem.. Bet man tāpat patīk :)

Kā es tagad gribētu kapučīno, tādu īstu, kas vēl riktīgi smaržo pēc kafijas un kuram ir tās baltās foršās putiņas pa virsu. Un vēl es gribu piektdienu, lai varu sapirkties savus žurnālus.

Slīgstu The Doors mūzikā.

Kā lai iemācās visu neatlikt uz pēdējo brīdi?

Es vairs nekad nedzeršu (tā vismaz tagad es domāju). Man nav mēra izjūtas un tagad man gribas vnk nomirt :D