Ielej vēl

Dzīve ir skaista. :)

Tā kā 5dien ir kādi 4 pasākumi, uz kuriem es dikti gribētu iet, bet man nav šīs jaukās spējas sarauties uz 4 pusēm un visur tikt + jāuzraksta kursa darbs, tad pa ilgākiem laikiem 5dien vienkārši palikšu mājās un rakstīšu ^_^
Ejiet un baudiet savu 5dienu, nākamās 5dienas tāpat nodošu pa kārtīgam! :P

Lejiet, lejiet visu, ko var,
Lejiet visur, kur var,
Viss tiks izdzerts.
/Aurora/

Mjā, jā!

Pa iepriekšējiem pāris gadiem uzkrātās zināšanas pareizā būdas audzēšanā, ko atklausījos no bijušā uzrauga, ļauj man tagad dirst pretī ikvienam, kurš man apgalvo, ka steroīdi audzē kaulus, ēšanai nav nozīme, "draugs dzēra proteīnus, bet viņam nekas neuzauga" un ka būdu uzaudzēt var tikai cilvēki ar noteiktām ķermeņa formām. Man, protams, ir šim vājprātam jāatbild, jo cik var tādu bullshitu klausīties :D

Un katrs vīkends paliek arvien labāks. Īpaši ejot ar Eniju tusēt, tad ir garantēts, ka vakars izdosies :D

Pēdējā laikā arvien vairāk saprotu, cik ļoti man derdzas cilvēki, kas ir tāāādi snobi un pašpasludināti aristokrāti, ka pilnīgi zosāda metas. Cilvēki, kas lec augstāk par savu pakaļu un iedomājas sevi esam par to, kas nav, ir vienkārši fantastiski (pēdējais vārds ir ar sarkastisku nokrāsu, protams).

"nahuj caur kaķi būtu jāpimpē šņabis?" tā es tikko uzrakstīju Oskaram vēstulē, kad gribēju rakstīt "jāpumpē". Bet es to noveļu uz to, ka i un u ir blakus viens otram uz klaviatūras :D

Pēc tādiem pasākumiem kā vakar, tiešām gribas teikt, ka es mīlu dzīvot. ^___^

"Katru no mums šajā pasaulē dzenā tā mīļākais prieciņš." /Vergilijs

Hihi

Atrocity vokālists ir tāds jaukumiņš. Sekseris, atvainojos.

Man nākamnedēļ vīkendā gribas piedzerties. Ja kāds grib sastādīt kompašku, ziņojiet ^_^

Bet visādi citādi viss ir brīnišķīgi - rēcu dienā nezinu pat cik stundas, Enuce un mutere vainīga, Gatis arī. Un Enuča faķa karnevālā lasīšu lekciju par ikonām, tr00 8)

Man nav spēka, nav skaidras smadzenes, nav spēka pat roku pacelt, bet man ir jāmācās, man ir auksti un man ir slikti. Esi sveicināta, sesijas kulminācija ar pēc 2 dienām esošo seksāmenu. Kaut ātrāk tas viss beigtos.

Tāda sajūta, ka drīz no tās mācīšanās smadzenes iztecēs.

Rīt vecgada vakars, ļoti jauki. Parasti šajā laikā visi apcer gada laikā izdarīto bla bla, bet man tu īsti nav ko apcerēt. Viss gads līdz decembra sākumam īsts borings un bezdzīve, bet tagad... uhh, esmu laimīga :) Šķiet, ka tas ir bijis labākais, kas ar mani šogad noticis - stipendija un šķiršanās :D

Sākšu jaunu un skaistu dzīvi ^__^

Pēdējā laikā bieži domāju par kādu eksistenciālu jautājumu... Jā jā, esmu vēl jauna un par miršanu tuvākos 60 gadus nav ko domāt, bet man negribēsies (tad) mirt un neredzēt to, ko pasaulē izdomās/radīs utt. pēc manas nāves. Es redzu, dzirdu, jūtu viskko jauku, bet es negribu to vairs nejust, kad būšu pagalam. Un es neticu aizkapa dzīvei, ja es zinātu 100%, ka tāda ir, tad jau man tagad nebūtu par to jāraksta.
It kā jau tad man vairs nebūs arī jāredz un jādzird (nedod Dievs, vēl jāpiedzīvo) viss tas sliktais, kas pasaulē notiek; vēl šodien lasīju par to lietuvieti, kas no tilta nometis dzīvu suni un diemžēl arī video noskatījos, bet tāpat.
Cilvēki rada tik skaistas lietas
Daba rada tik skaistas lietas
Cilvēki raksta zinātniskus traktātus, rada jaunus mūzikas novirzienus, mākslu, literatūras darbus un tā tālāk un tā joprojām. Un es nekad nezināšu, kas jauns pēc manas nāves ir noticis. Mums taču ir arī ģimenes un arī tās vairs nebūs, jo nekas jau nav mūžīgs.
Sanāca tāda vanitas tēma.

Piektdien būs mans pirmais izbraukums ārpus LV robežām ;D Braukšu uz Viļņu, uz Nacionālo mākslas muzeju, biennāli un Laikmetīgās mākslas muzeju ^_^

Uzdāviniet kāds man šīs Armani kurpes, lūdzu!

Dabūju stipendiju! Lecu gaisā aiz priekiem ^______^

Pamanīju, ka makā aiz oderes ir aizkritusi monēta, kas pēc lieluma atgādina 20 santīmus/1 latu un tāpēc es, protams, ķēros pie lietas, sagraizīju oderi un izkratīju latiņu no tās. Lai to izlabotu, sagraizīto vietu salīmēju ar superlīmi un domāju, ka esmu baigais Makgaivers un ka viss ir bumbās. Tomēr es pieļāvu kļūdu, ko noteikti nepieļautu pat mana 11 gadīgā māsa - makā biju atstājusi piecīti un tas tika ar superlīmi pielīmēts pie maka Protams, visi par mani ņirdz un tēlo baigos gudrīšus. Māte ķērās pie lietas un ar adatu kaut kā to piecīti nodabūja nost, rīt iešu uz Latvijas Banku šo jauko naudas zīmi samainīt.
Tagad vienmēr zināšu, ka pirms manipulācijām ar maku, tas vispirms ir jāiztīra no naudas un pārējā staffa :D