![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
19.nov.
Posted on 2009.11.19 at 22:48Mūzika: kaut kāds thrash no blakus istabas
Pēdējā laikā bieži domāju par kādu eksistenciālu jautājumu... Jā jā, esmu vēl jauna un par miršanu tuvākos 60 gadus nav ko domāt, bet man negribēsies (tad) mirt un neredzēt to, ko pasaulē izdomās/radīs utt. pēc manas nāves. Es redzu, dzirdu, jūtu viskko jauku, bet es negribu to vairs nejust, kad būšu pagalam. Un es neticu aizkapa dzīvei, ja es zinātu 100%, ka tāda ir, tad jau man tagad nebūtu par to jāraksta.
It kā jau tad man vairs nebūs arī jāredz un jādzird (nedod Dievs, vēl jāpiedzīvo) viss tas sliktais, kas pasaulē notiek; vēl šodien lasīju par to lietuvieti, kas no tilta nometis dzīvu suni un diemžēl arī video noskatījos, bet tāpat.
Cilvēki rada tik skaistas lietas
Daba rada tik skaistas lietas
Cilvēki raksta zinātniskus traktātus, rada jaunus mūzikas novirzienus, mākslu, literatūras darbus un tā tālāk un tā joprojām. Un es nekad nezināšu, kas jauns pēc manas nāves ir noticis. Mums taču ir arī ģimenes un arī tās vairs nebūs, jo nekas jau nav mūžīgs.
Sanāca tāda vanitas tēma.
It kā jau tad man vairs nebūs arī jāredz un jādzird (nedod Dievs, vēl jāpiedzīvo) viss tas sliktais, kas pasaulē notiek; vēl šodien lasīju par to lietuvieti, kas no tilta nometis dzīvu suni un diemžēl arī video noskatījos, bet tāpat.
Cilvēki rada tik skaistas lietas Daba rada tik skaistas lietasCilvēki raksta zinātniskus traktātus, rada jaunus mūzikas novirzienus, mākslu, literatūras darbus un tā tālāk un tā joprojām. Un es nekad nezināšu, kas jauns pēc manas nāves ir noticis. Mums taču ir arī ģimenes un arī tās vairs nebūs, jo nekas jau nav mūžīgs.
Sanāca tāda vanitas tēma.