Šodien pirmo reizi mūžā biju pie friziera, parasti mamma grieza matus. Skaisti apgrieza, nav vairs tik smaga galva.

Pirmdien biju uz skolu likt datortestu. Lieki teikt, ka tas nebija nekāds tests, bet gan kolāžas veidošana Photoshopā, kurā es tikai vienu reizi pirms šī testa biju strādājusi. Četri temati, dotas bildes un vēl - jāstrādā Mac. Uztaisīju reklāmu ar tekstu: "Ja esi iesācējs, Ja vēlies mainīt nodarbošanos, Nāc un studē Baltijas Starptautiskajā akadēmijā, Mazliet darba, Neliela palīdzība, Mērķis sasniegts!" Obligātais nosacījums bija darbs ne lielāks A4, 200 pikseļi, RGB un jāizmanto logo un viens no četriem saukļiem, es izvēlējos - laba izglītība, veiksmīga biznesa panākumu atslēga (kaut kā tml.). Īsāk sakot, dabuju tikai 3 balles, nepietiekami, lai tiktu skolā, varu mēģināt atkārtoti vēl 2* vai jāiet datordizaina kursos, pēc kuru veiksmīgas nokārtošanas varot tikt skolā bez iestājeksāmeniem un ar 25% atlaidi māc.maksai. Viņam (vērtētājam) likās, ka man ir nesaskaņotas krāsas, sadrumstalota kompozīcija, par daudz elementu, nav vienojošā elementa bildēm, bildes esot nevienādas (man tas likās loģiski - svarīgākā bilde bija lielāka), atsvešināts darbs, karoč - nolika riktīgi. Lieki teikt, ka man pašai patika. Neesmu es mākslu mācījusies, bet kā reklāmas variants man tas likās gana labs. Man, piemēram, galīgi garām liekas BSA mājaslapā tā kolāža galviņā - samests viss, bet nu - ko es ar dizaina pārāko speciālistu strīdēšos. Pirmdien braukšu vēl mēģināt - kas man laika maz? Bet, ja nopietni, tas bija mazliet trieciens pa manu māksliniecisko pašapziņu - teorētiski viņš neko negaidot, ka mēs kā profesionāļi veidosim tās kolāžas, jo tad taču mums nebūtu jēga stāties, bet beigās... Nu, jā - es vēl dabūju divas nulles dēļ tā, ka nebija vairs redzams darba process - visu biju aizvērusi un atvērusi tikai gala dokumentu. Nezinu, bail jau ir, bet ļoti gribētos tikt iekšā bez visādiem tur kursiem.

Vispār, kur ir robeža, kas nodala vēlīgumu pret klientiem un savas tiesības uz personisko telpu un laiku? Tikko arī...šodien mums algas diena. Kāds baigi rausta durvju kliņķi, fakts tāds, ka pusdienlaiks. Vadītāja skrien pie durvīm ar domu, ka darbinieki rausta, bet nē darbinieks tikai nāk pa trepēm augšā, bet raustītājs izrādās klients, kas grib noslēgt līgumu. Nu, lūk, pēc idejas vēl ir vairāk kā 10 minūtes pusdienlaiks - vai man ir jāapkalpo klients dēļ vēlīguma pret klientiem, vai man ir jāpastāv uz to, ka klientam jāpagaida, kad beigsies pusdienlaiks, jo man ir tiesības uz stundu bez klientiem un zvaniem. M?
Paldies, Dievam, ka klients tika nosūtīts, jeb vnk pats iegāja pie otrās dispečeres, bet nu...ja viņus visus te laistu iekšā, pusdienas toč nebūtu iespējams paēst.
Un vispār, am happy - bez piecām minūtēm atvaļinājums.