Šodien visi kā uzēdušies. Klienti auro, pašsajūta sūdīga, sirdī dur, roka sāp, vaigi deg. Kā māsa smējās vakar par mani, ka, strādājot tādu darbu kā man, nav brīnums, ka vaigi deg, ar domu, kā tautā saka, ja vaigi deg, tad kāds aprunā.
Neko negribās....nē, tā nav...kaut kā sistemātiski šis garastāvoklis atkārtojas katru gadu - pēc klientu uzlidojumiem gada beigās un sākumā, atlikušajā gada daļā gribās tikai mieru un atpūtu. Njā, un vēl tie ikdienas uzgruzījieni...Eh...
Vakar info praksi taisīju līdz 2:30 naktī, bet vienalga nekas neizdevās, viss par velti. Nezinu, vai pabeigšu laikā.