Kā man riebjas jebkuras ķēdes vēstules. Par da jebko - par asinspārliešanas nepieciešamību, par tautas savākšanos rīt, par laimes, naudas un mīlestības ķēdītēm. Kre-ti-nē. Vai nu sūtītājiem liekas, ka es mucā dzīvoju un neesmu informēta par tautas "tusiņu", vai nu viņi ir tik māņticīgi, ka domā, ka kaut kāda trula meila pavairošana var nodrošināt laimi utt. visam mūžam, vai arī domā, ka esmu tika līdzcietīga/veselīga/brīva, ka nesīšos uz donoru centru. Varbūt esmu egoistiska, bet, kas attiecas uz pēdējo, man liekas, ka parasti nepieciešamās asinis sameklē radinieku vidū...