Zvana, zvana, zvana... Fcuk jums visiem zvanītājiem!
Un tā uzsēžas uz telefona, nu, pilnīgi besī arā. Un nav, ko man te lekcijas lasīt, ka pusdienas jāiet ārpus ofisa ēst. Negribu un neeju, bet galu galā jāprotas taču mērs - trīs signālus pagaidīji, ja neceļ, noliec taču to klausuli, nē, gaida, kamēr telefons pats atslēgsies. Izrāvu vadu, nevaru vairs izturēt. Šodien esmu viena uz diviem ofisiem un viena vecenīte jau man "uzbrauca", ka cenas mainoties katru reizi, lai gan es vispār nebiju vainīga, ka iepriekš tur mazāk sarēķināts, nekā vajadzēja. Rrrr...