Darbs man maitā omu. Tas laikam tāpēc, ka esmu viena, bet besīgo, kas vēlas izbesīties uz manis - daudz. Nu, lūk, un sekas tam visam, ka klienti dusmojas uz mani (ne personīgi, bet tomēr), es dusmojos uz pārējiem, ka traucē man strādāt un beigu beigās man ir pašpārmetumi, ka esmu nejauka, ka neesmu tāda kā otra dispečere, kas visu laiku "lej medu", pat tad, kad izbesījusies, vienalga tāds "american smile" un pieklājības frāzes automātiski nāk pār lūpām.
Bet mana problēma ir tā, ka es nesmaidu, kad esmu nikna. Es zinu, ka neīstas emocijas rādīt nav labi un vienalga es justos slikti, ja izliktos, tas vienalga radītu manī konfliktu. Cik garš, tik plats. Vajadzētu kaut kādu fišku atrast, lai kaut kā nomierinātos, kad kāds izbesās uz manis. Varbūt nopirkt bumbiņu un mest pret pretējo sienu? Nu, kā filmā, piemēram, Dr. Hauss mētā. Vai arī nomainīt darbu... Arī variants. Priekšnieces meita šodien arī besīga, grāmatvede pielika viņu pie darba - atčekot banku. Var jau būt, ka pati pieteicās, lai grāmatvedei atvieglotu darbu, bet nu - šķiet, sāk saprast, cik grāmatvedei salda dzīve...:D