Pirmo reizi mūžā lidoju. Visgrūtāk bija ar nosēšanos, sāka durt labajā ausī. Bagāža un rokas bagāža izgāja caur kontrolei normāli. Lidmašīna kavējās izlidot par veselu stundu.
Ielidojām Stambulā, savācām mantas, izmainījām naudu, no kuras apmēram Ls 1,80 ieturēja kā komisijas naudu - mainīju 120 dolārus. Baigā sutoņa te. Lidostā redzējām veselu baru musulmaņu sieviešu garajos apģērbos un viņu vīrus arī autentiski ģērbtus. Sajutos kā minoritāte - visi blenž un kaut ko saka - protams, ka turciski.
Hotelim ir septiņi stāvi. Istabiņas ir ok, bet saistībā ar to, ka ārā ir baigā sutoņa, arī iekšpusē ir karsti (kodicionētāja pulti par drošības naudu var dabūt reģistratūrā). 22:25 dzirdējām pēdējo saucienu no mošejas - super. Viesnīcu biju iedomājusies plašāku, bet rīt būs jāievērtē vairāk. 7:00 jau brokastis, 9:00 - lekcija par finanšu analīzi. Gids murkšķ par bīstamību uz ielām vakaros, taču dažas jau bija ārā. Nu, es jau arī viena neriskētu iet, bet pa dienu gan būs jāpamēģina iečekot apkārtni - protams, ar lakatu un saulesbrillēm.
Laikam Turcijā negribētu dzīvot, vismaz šodien tā liekas. Turku gids Ahmeds pacienāja visu grupu ar lukumu - garšo kā gumijas lācītis ar riekstiem. Paēdām no Latvijas paņemto sieru, desu, maizi, ūdeni un drīz iesim gulēt. Diez, cik man būs telefona rēķins, jo 1 minūte zvanam uz Latviju maksā Ls 1,50!