|
Dec. 26th, 2018|11:53 pm |
Laikam tas, ka vecāki pietuvojušies pēdējai paaudzei, krietni pamainījis ģimenes sajūtu. Nodzīvoju pie viņiem trīs dienas un nekas nebesīja, sakarīgi parunājām par būšanām (mūsu ģimenē ir princips, citējot tēti - "labāk nezvani, jo ja zvani, tad mums uztraukums, ka kaut kas noticis"). Vācām bērnu ņudzekli un redzu, ka mazbērni manus vecākus ir padarījuši krietni priecīgākus. Varbūt mazu bērnu lielā funkcija ir revitalizēt dzīves nogurušo paaudzi sev apkārt. Vēl viens jauns māju pavērsiens ir galda spēļu bums. Nokapājām visus svētkus, beidzot tiku pie Mysterium. Un esmu starā par krustdēlu, kas datorspēļu iespaidā mācās Čaikovska Serenādes stīgu orķestrim klavierpārlikumu. Lai arī dvēseliski šobrīd dzīvoju it kā viena, ģimene kā pieņemšana un atbalsts ir mana prioritāte. |
|