| |
[Aug. 27th, 2019|07:17 am] |
Jau vairāk nekā nedēļu dzīvoju laukos. Dzied dzērves. No vienas puses sajūta, ka citur nav jēgas būt. Te viss notiek! Eju čigānos, tusēju ar ģimeni, dzeru vīnu, putni dzied, naktstauriņi lido uz rokām un datora, braukāju pa lauku ceļiem, baroju kaķus, ēdu krūmmellenes un avenes. Bet nu jau sāk vilkt atpakaļ uz Rīgu.
Laikam jau ir man tie bipolar. Šobrīd ir manic epizode, dzīve ir skaista, eju kā motoriņš, tik aizmigt vajadzētu biežāk.
P. S. Oho, tikko taču bija pelēkā dzilna! Manā ciematā! |
|
|
| |
[Aug. 27th, 2019|09:11 pm] |
|
Atgriezos Rīgā un beidzot atslēdzos no datora. Pļāpājām un saimniekojām ar dzīvokļa biedreni, spēlējām ar puiku "slimības" jeb Pandemic (viņš spēlei izdomājis pilnīgi citus noteikumus, kur slimības tiek pievestas uz pasaules pilsētām ar mašīnu; un liek man uzvilkt melnus cimdus, lai es nesaslimtu), līdz parubījos. Visādas atziņas. Ka vairāk vajadzētu dzīvot ķermenī utt. |
|
|