| 9:01a |
cirslītis un kafija ar pienu
cirslis saguris pārnāk no darba un izdomā, ka šodien gan varētu vienu pēcpusdienas kafiju, lai gan ikdienā dzer kafiju tikai no rītiem. paskatās ledusskapī, nočortojas, jo kāds izdzēris visu pienu, nolemj kafiju nedzert, bet vēlāk aiziet uz veikalu pēc piena, lai vismaz būtu nākamajai dienai. kad piens mājās pārnests un ledusskapī noglabāts, cirslis nolemj iedzert vismaz tēju un, atvēris skapīti, kur glabājas sāls un cukurs, un pipari, un milti, un arī tēja un kafija, ierauga kafijas pakai blakus pustukšītu piena paku, bet, sitcirslinost, neatceras, kā tā tur nokļuvusi. iespējams, tādēļ, ka tas noteikti noticis pirms rīta kafijas. |
| 9:50a |
Atcerējos, kā pirms vairākiem gadiem cirslīgi aizgāju pačurāt.
Īsti neatceros, vai biju teātrī, koncertā, vai kino, bet pēc pasākuma tā gribējās čurāt, ka nostāvēt jau bija kļuvis grūti. Pie sieviešu tualetes gara rinda, tāpēc nolemju doties vīriešu tualetē.
Pieklājības pēc ar vienu roku aizklāju acis, ienāku tualetē, dzirdu kā pisuāros čalo strūkliņas. Ar otru roku taustos gar durvīm, cenšos atrast brīvu kabīni un jautāju: "Kur ir vaļā?"
Kādam aizveras bikšupriekša "žvirkt" un džeks man saka: "Šeit tagad ir ciet." |