| 11:32a |
cukurs ir pretīgs
sens cirslīšstāts, kas laikam parāda ar to, ka ne tikai es, bet arī mana visa ģimene ir baigie cirslīši. tā nu kādu dienu, pārrodoties no lauku darbiem (stāsts risinās manās lauku mājās) cirslīts sadomā iedzert tēju. tie vēl bija tie laiki, kad cirslīts dzēra tēju ar cukuru, tad nu viņš pieber cukurinju, uzlej ūdeni tējas maisiņam, izmaisa cukur un iedzer malcinju tejas, kuru tulit pec tam eleganti izspljauj. tējai tāda gluma garša, ne ta salda ne kāda, bet glumuma piegarša. tēja tiek izlieta ārā,mazums krūzīte netīra, seko tāds pats tējas sagatvošanas process, nu jau cirslīsprāt tīrā krūzītē. protmas, nekas nav mainījies, atkal tā pati pretīgā garša. šajā brīdī iesaistās cirslīša ģimene ar tekstiem, ko nu muļķojies, kas ta tējai vainas, varbūt vienk no krūzes feirijs nav kārtīgi izskalots, iedod vēl pagaršot pašu sagatavoto dziru un tā ir atzīstama par labu esam. bet protams cirslīts nepadodas un taisa tēju vēl trešo reizi, ar tieši tādu pašu pretīgu rezultātu. stāsts beidzas ar to, ka kāds iedomājas pagaršot cukuru, kuru cirslīts uzcītīgi ber klāt tējai un izrādās, ka oome to sajaukusi ar sāli, vinai vien zinamu iemeslu dēļ. |
| 12:12p |
jautra pasākuma laikā cirslītis sāk izmisīgi meklēt savu mobilo telefonu. ieskatās somiņā, paskatās uz galda, zem galda nu visur kur i iespējams, līdz beidzot palūdz kādam pazvanīt uz mobilo telefonu. pēkšņi sajūt kko vibrējam pie krūtīm |
| 1:37p |
cirslītis nosūta
Cirslītis nosūta oficiālā tonī ieturētu meilu pa darba lietām, tiesa, pēc nosūtīšanas ievēro, ka to iesācis ar "Labdien, cirslīša paša vārds_uzvārds!" |
| 2:09p |
cirsliitiis izdomaa iznest atkritumus, pakjer atsleegas un telefonu un dodas ar atkritummaisiem uz konteineru pusi.
kad izmetis atkritumus un jau nonaacis atpakalj pie dziivoklja durviim, saprot, ka liidz ar maisiem izmetis arii telefonu un atsleegas.
cirsliitis ir losis-lozhnjaa pa atkritumu konteineriem visiem kaiminjiem redzot. |