| 2:17p |
Cirslim beidzas brainā kredīts, jāaiziet pēc naudasmaka uz otru istabu, lai varētu papildināt.
Cirslis aiziet uz virtuvi, paņem maizi (vēl nodomā "o, mana mīļākā maize"), nogriež, apsmērē ar sviestu, aiziet līdz ledusskapim, izvēlas sieru (un vēl padomā "o, viens no maniem mīļākajiem sieriem"), nogriež sieru, uzliek uz maizes, ēd siermaizi un iet atpakaļ uz istabu. Apsēžas pie datora, ēd.
Un atčohnās, ka pārkāpjot istabas/koridora robežu ir bijis kaut kādā transā, jo nevienā brīdī ejot pa koridori uz virtuvi un virtuvē esot, cirslis pat neiedomājās, kāpēc un kurp dodas, t.i. - pēc naudas maka taču!
Nācās iet otrreiz. |
| 2:34p |
Cirslītim piemetusies lielā skumja, cirslīša mammai arīdzan. Abi cirslīši sadomā doties uz tuvējo parku pabarot pīlītes. Domāts - darīts, pēc pārdesmit minūtēm abi stāv dīķa krastā un runājas, lauž baltmaizi un met pīlītēm. Jaunākā cirslīša uzmanību piesaista kāds dīķī peldošs objekts. Cirslīši pēc brīža secina, ka dīķī peld plāksne ar uzrakstu "Uz depo Fridriķa ielā", nu tāda, kādu parasti liek tramvaju aizmugurējos logos. Cirslīši novērtē situāciju...
...un pēc pāris minūtēm visi parka apmeklētāji izbrīnīti vēro, kā cirslīši ar koka zaru ķeksē iepriekšminēto plāksni ārā no dīķa. Par spīti visam, plāksne nonāk pie cirslīšiem, toties procesa vērotāji drošvien paspēja nodomāt:"Šim galdiņam vairs nelejiet". |