Vakar liketnīgi aizgājām ar vīru pastaigā pa mežu. Protams, ne grozs, ne nazis netika ņemti līdzi,jo, ko tad nu tā te, pie šosejas salasīsim. Skuju Tev - pēc cūcības likuma metra rādiusā visu laiku pamanījāmies iekāpt veselīgā čigāniešu vai beku micēlijā. Lai gan pati neēdu šos ne-dzīvniekaugus, vienalga, manī mīt tipisks latvietis - vācējs, vācu visu, ko var savākt iz meža. Paldies dievam atkritumi un vecas riepas neietilpst šajā arsenālā, bet ogas - LŪDZU. Un galu galā prāts priecīgāks, ja galdā vari celt baraviku kā īstu nacionālo delikatesi. Škrobe.
Bumbuļpuncis šodien ir izdomājis iekārtoties uz rudens miegu. Nespirinās kā mazs asaris, apgriežot otrādi iekšas. Es toties ēdu un guļu - arī tāds ieziemošanās process, bet ko citu padarīsi ar mazu kustīgu invanderi iekšā. Jāsamierinās. Tagad vēdera audzēšana ir atbildīgs darbs.Garastāvoklis::  loved Mūzika: Meistars un margarita ūdens krāna fonā |
Etnobotāniskās kaislības - zāļu tējiņas, kas velk un ārstē, bet lielākās devas aizvelk kaut kur :D Žēl, neesmu tik apgreidota, lai taisītu savus maisījumus. Būtu jāmetas pļavā iekšā ar enciklopēdiju.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
