|
Vakar atstiepu mājas kārtīgu grāmatu kaudzi garlaicības kliedēšanai. šoreiz izvēlējos Denu Braunu un Temiju Hogu. Vājību uz detektīviem manī iedēstīja māte, pati kolekcionējot visus Kristi, Doila, Simenona un Vollesa darbus, kā arī svaigākos spriedzes romānus. Hogas garadarbs piesaistīja ar anotāciju, kas iesākās ar vārdiem: "Viņu sauc par Krematoru, savus upurus pēc noslepkavošanas viņš sadedzina. Tikai VIŅAM ir zināms kādam noslēpumainam rituālam tas tiek darīts..." Un tā tālāk. Vārdu sakot, gana intriģējoši smadzeņu pelēko šūniņu pakairināšanai.
No rīta izdomājām, ka laiks sāk palikt nemīlīgs un auksts , tāpēc derētu iekurt krāsni, pirmo reizi iesvētīt. Mazais metāla LATVIJAS ražojuma monstrs istabas stūrī līdz ar pirmajām liesmām uzkarsa ekselenti - kļuva nokaitēts koši sarkans viss izvads uz skursteni un durvis. Smaka, kā jau pirmo reizi kurinot neaprakstāma - elles vārti , piķis un sērs tepat blakus istabā. Pat bleķa plāksne uz grīdas uzsila. Kad likās, ka vajadzētu nedaudz pielikt vēl kādu pagali, no istabas atskanēja pamatīgs brēciens : Bļeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeee! un satraukta skraidelēšana nevarot izšķirties starp vannas istabu un ledusskapi ar jogurta burku. Unikālais vīrietis bija apdedzinājis pret durvtiņām savu unikālo pirkstu un tagad mērcēja to "Kāruma" biojogurtā. Mūsu privātais kremators pie sevis saldkaismā uzvarā sprakšķināja tikām odu savam pirmajam upurim. Nolēmām, ka monstrs pēc iespējas ātrāk ir jāiežogo - jāapliek apkārt sētiņa, lai samazinātu upuru skaitu. Killer made in Latvia.
Patlaban izbaudu pozitīvu food-gasmu - mietpilsoniskā amerikaniskā laimē manā kuņģī gozējas puslitrs šokolādes saldējuma. Laimes hormoni dubultā un Lolita Neimane var iet ieskrieties vai uzgrauzt kādu barojošu salātlapu. Man ir fakin labi! blrrrr...Garastāvoklis::  food-gasm Mūzika: Nirvana - Come as you are |