Šodien es sev saku,ka ir laiks palikt mierā.
Pietiks iet un skriet, jāsāk mācīties būt lēnai un mierīgai.
Nākošnedēļ ap šo laiku būs jāguļ un jābūt mierā ar visu sadzīšanu.

Viss, pietiks skriet.
Krusti arī šodien savādi surst, es teiktu,ka šoreiz surst labā puse.


17. maijā eju iekšā un 18. operācija, ceru,ka asinsanalīzes bus labas un tikšu cauri.

Tas viss ar mani nav noticis un pat ja ir, tad tagad jau ir tikai salāpīšanas laiks.