Mana paralēlā pasaule

Lutinu sevi ar tiramisu

Gulēt zem stikla kupola
Un skaitīt lietus lāses
Tavos matos

Laikam ātras kājas

Liels daudzums niko+alko+skaļa mūzika
Šim vakaram piestāv The Pierces – The Thirteen Tales of Love and Revenge
Biezs dūmu mākonis paceļ manu nokritušo garastāvokli
Mūzika skan tik skaļi
Pārāk
Liekas, ka kāds bungājas pie sienām durvīm logiem
Cigaretei vislabāk patīk sarkanā nagu laka, man – skaņas ceļš
Zemu vēl
Lidojumam nelabvēlīgs laiks
Kaila patiesība
Šonakt man līdz tevīm nenokļūt
Amsterdama

Izdomāju. Savu kaķi no šīs dienas saukšu par Bumsi.

Hercoga milti viennozīmīgi ir the Best

Sniegs liek spiegt

Man jābūt maķenīt piesardzīgākai savos spriedelējumos.
Pārāk bieži tie piepildās.
Jā, es vēl līdz šim nespēju tam noticēt - šo dien es palieku mājās un mana vienīgā kompānija būs zāļu tējas.
Neticami, bet fakts.

Mugurā man ir vienas mežģīnes, melnas
Guļu baltu pērļu spilvenu klājienā
Pirkstos virpinu savu matu šķipsnas
Veros spoguļgriestos
Mēģinu saskatīt aizspoguliju
Sarkani nolakotie nagi un lūpas labi izceļas uz melnbaltā fona
Manī cieši raugās kaisle
Mūsu acis sastapās tikai īsu brīdi
Tieši tik daudz, lai pietiktu
Lai pēc tam neteiktu - par vēlu
Aiz loga auro vējš
Kamīnā sprakšķ malka
Mani cītīgi kāds gaida
Nepiekūst gaidot
Jo ilgāk, jo kļūst tikai labāks un ieturētāks
Vīns
Gaidu, kad uzplauks frēzijas
Tad aizlidošu līdz Paradīzei
Manai un tavai

Noskatījos "Stigmata". Patika, pat ļoti.

Klaviatūra pārņēmusi vadību savās rokās. Man iestājusies tā stadija, kad es to vairs nepārvaldu. Tā valda pār mani. Bez tam, nevaru atrast vienu puzles gabaliņu....kur tu esi mana miega pele? Sildi gultu? Es jau lidoju....

Dzīve starp dzīvēm

Zvaigznēs varu skatīties stundām ilgi...un teikt - Es tevi mīlu....

Lasu mirkļus fotogrāfijās
Man ir pārāk daudz krāsaino foto un par maz melnbalto
Gribas padarīt dzīvi melnbaltāku...

Blakus tup tējas krūze

Rīga vēl nav uzcelta

Ja es šeit mācētu ielikt bildes - vispār nerakstītu.
Tikai lādētu.

Snieg kā pa Ziemassvētkiem

Tāda sajūta, itkā marts aiz loga

Manī tik daudz kas ir sakrājies, ka asaras pieteicās pašas.
Te karsti, te auksti.
Nezinu īsti pateikt, par ko raudu, asaras vairs neprasa man atļauju.
Kārtēja sāļu tūre.
Ienīstu to, cik esmu naiva, to, ka man dāvāta bagāta fantāzija un spēcīga iztēle,
bet mīlu sevi kāda esmu, nekas cits jau neatliek.
Izkusīs un pazudīs.