Mana paralēlā pasaule

Atceros, cik forši bija tā gulēt gultā uz vēdera, kājām gaisā, ēst čerešnu, klausīties, kā lietus grabinās pa jumtu, pa atvērtām balkona durvīm skatīties melleņu naktij tieši acīs, un uzsmaidīt zibenim, kad tas fotografē. Vēlāk, naktī, apsēsties uz balkona, dzert rumu, ļauties negaisam. Kāds spēks, kāda stihija, nekā spēcīgāka jau nav. Ļauties, ļauties, ilgi, kamēr norimst. Un ne par ko nedomāt, tā vienkārši. Bet no rīta izlaist vakara vēju no burciņas.
Nu tur, blakus Čestahovas klosterim, tai foršajā viesnīciņā.
Gaidu tevi.
Aiziešu pēc ķiršiem.

Pilna istaba ziedu - pie gultas smaržo liels lilliju pušķis, turpat arī frēzijas, rozes un citi jaukumi.
Visu ziedu smarža sajaukusies vienā smaržu virpulī, kas naktī lika man ik pa laikam nojaust to klātbūtni. Skaistie mirkļi neatstāj manu prātu....viss tik gaisīgs, acīs mirdzums, skaisti tērpi laimīgas sejas, dejas pusnaktī, peldēšanās mēnesnīcā, mēs viens otram tik tuvi... Vēl tagad aizveru acis un redzu, kā mēs dejojam, divi vien, kaili ziedu pļavā, miglas ieskauti, putnu simfonijas pavadījumā, bet virs mūs galvām dzied eņģeļi -
ja Tu man esi, man nevajag ne debesis ne zemi.

Ja vien varētu pateikt, cik ļoti
Ja vien varētu palūgt, lai tas nekad nebeidzas
Laime - it visā, gan rasas pilienā, gan pieneņpūkā, gan ūdens vizulītī, visā un visur
Mans šīs vasaras hits - Bodies Without Organs - Sunshine In The Rain
Kā bez galvas griezties, griezties dejā un nenorimt
Aiz laimes

Tava smarža uz manas ādas

Pa rādžiņu dzirdēju - Jubileja ir tad, kad tev apkārt ir daudz ziedu, bet tu vēl esi dzīvs. Skarbi, bet patiesi.

Man patīk miegā sajust viņa roku uz mana dibena. Dievinu tās sajūtas.
Viņš māk mani patīkami pārsteigt.
Vakar bija zilo neaizmirstulīšu pušķis.

abpusēji

Viņš man atsūtīja SMS!!!!!!!!!!!!!!!!
Skaitīšot sekundes līdz mūsu nākamajai tikšanās reizei...
Es dzirdu savus sirdspukstus...
Viss, es nevaru vairs pastrādāt.

Viņš vakar man atnesa smaržīgu magnolijas ziedu un iesprauda manos matos.
Viņš visu vakaru mani smīdināja tā, ka vaigu kauli vēl šorīt sāp.
Kad viņš mani apskāva, man bija tik labi. Un šorīt aizejot viņš mani noskūpstīja. Tās bija jaukākās septiņas stundas manā mūžā. To nemaz nevar aprakstīt. Lai lūpas runā.

Šodien mēs netiekamies un rīt arī nē, pat ne parīt. Bet es jau ilgojos. Taču negribu neko sasteigt, steiga ne pie kā laba nenoved.
Doma, ka kādreiz pienāks brīdis, kad man būs jādzīvo ar kādu kopā, mani nedaudz biedē, pārāk ilgi esmu bijusi viena, bet par to es tagad nedomāšu.

Dīvaini, ka šovakar esmu uzservējusi galdu diviem, ne vienai. Jau biju pieradusi ēst un gatavot tikai sev. Nenoliegšu, ka man patīk dzīvot vienai, bet šovakar viss būs citādi. Liku lietā savas pavāra iemaņas un pagatavoju 3 ēdienus: soļanku, ceptu zivi siera mērcē ar vārītiem, ceptiem kartupelīšiem un svaigu gurķīšu-redīsu salātiņiem un saldajā zemeņu mērce ar biezpiena krēmu. Siltos saliku cepeškrāsnī un nu gaidu viņu. Viņš būs izsalcis kā vilks pēc šis nakts nedarbiem. Šodien, kad viņš man piezvanīja, lika man saprast, ka šonakt būšot turpinājums.
Es malkošu vīnu un skatīšos kā viņš ēd. Saldo mēs ēdīsim gultā un pēc tam skatīsimies kino.
Kas ar mani notiek? Nevar būt, ka beidzot būšu pa īstam iemīlējusies? Bet viņš točna ir traks pēc manis.

Šorīt kaujos ar miegu
Un vakardiena bija debešķīga - ziedu jūra, smaržu okeāns un pēcāk, mājupceļā,
Vērmanītī lietus mūs tomēr Pieķēra,
Tad turpat kapučīno ar kūkām
Un tad jau bija zvaigžņu sega
Mīlu pavasari un siltu lietu
Un masāžu ar ledus gabaliņiem pirms sex (it sevišķi karstā klimata joslā)

Reizēm man liekas, ka iepriekšējā dzīvē biju dziedātāja, kas uzstājās nakts klubiņos.
Īstais balss tembrs man parādās tikai vēlu vakarā, tā ap pusnakti.
Un vēl - pirms gulētiešanas man patīk kautko uzdziedāt.

Ziedonis sajaucis man prātu
Reibstu aiz laimes
Un nepacietīgi gaidu negaisu
Tādu kārtīgu

Ir tāda forša krievu dziesmiņa, kurā dzied apmēram šādi "Ljudi nocami delajut novih ljudei", nekādi nevaru atcerēties, ne dziesmas nosaukumu, ne kas viņu izpilda.

Karmasūtra

Cibas pulkstenis sagājis sviestā

Jo vairāk piegriež skābekli, jo jautrāk.

Veca, bet laba
"Message in a Bottle"

Darbs ar sevi

Ja man jautātu, kas šai pasaulē man visvisvisvairāk patīk, tad es atbildētu ka tā ir mūzika.
"August Rush" - skaista sajūtu filma.
Un es sajutu.
Ar katru šūniņu.
Un iemīlējos viņā.