Mana paralēlā pasaule

Tagad es zinu, kur saule spīd un nenoriet
Gandrīz esmu gatava mest visu pie malas un atgriezties tur, kur,
Liekas, esmu jau reiz mitusi, bet, citā dzīvē
Vēroju dārzā apsnigušos kokus -
Tas bija tikai sapnis, nu man šķiet
Bet, sapņi taču mēdz atkārtoties
Un viņš, mans draugs, no saulainās zemes, katru dienu sūta man vēstules bez pieturzīmēm. Tur nav ne komatu, ne punktu, ne daudzpunktu. Viņa vēstules ir tik pat vienkāršas un saulainas kā viņš pats. Mans mīļais, jaukais, saulainais draugs. Un manas vienīcas nosaukumu tomēr izspieda no manis.
Ir forši katru rītu piecelties un vēstuļu kastītē atrast kādu saules stariņu. Dažreiz esmu nepacietīga un izlasu jau nakts vidū. Parasti viņš tās sūta pēc vieniem, diviem naktī. Pēc darba. Bez tam no internetkafejnīcas, jo viņiem, tur iet grūši - dators mājās -tā au ir liela greznība.
Tā jau ir, sākumā tās vēsules nāk tā raiti, pēc tam aizvien retāk, retāk.
Katrā ziņā viņš ir ļoti gaišs cilvēks. Vēl nav bijusi neviena vēstule, kuras beigās nebūtu vārdi "take care". Mīļi.
Viņš ir tilts starp mani un sauli.