valsts, kas man draud ar sodu par tās karoga nekarināšanu pie savas mājas attiecīgajās dienās, var iet dirst. ahhhh, jes, tāda ir lielākā daļa pasaules. atliek piedzimt un tev jau jāatbild par tavu senču izdarībām. karogi, iedomātas līnijas dubļos, sociālā kontakta kanoni par ko runāt un nerunāt. nav brīnums ka nekur netiekam uz priekšu ar sabiedrības un politiskās sistēmas uzbūves problēmām. vislaik' tikai ap vēsturi ņemamies un citus velkam līdzi. ja nenāk, dodam pa seju. ne, ne, mēs nemaz neapspiežam psiholoģisko un ideju evolūciju ieturot standartus, par kuru neievērošanu diršam virsū un sodam. tā vien liekas ka cilvēkiem gribas savu dzīvi 'simboliski' nodzīvot, pa sagatavotām un miljoniem reižu jau atstaigātām takām velkot aiz kājas sev līdzi visu to staigātāju pīšļus.
kas attiecas uz tēmas sākumu - karogs ir sens prāta kontroles paņēmiens, kas saucas simbolisms. parādi primātam banānu, uzmetīs kūleni. ak jā, cilvēks ir advancētā forma - ne tikai uzmetīs kūleni, bet arī nošaus, tos kas nemet kūleņus vai tos kam vairāk banānu.
vēl arī karogs tiek izmantots kā ilūzijas radīšanas paņēmiens, ka mūs kaut kas visus vieno. mūs tiešām visus kaut kas vieno, bet ne jau tāpēc ka mums ir vienādi karogi rokā. patiesa vienotība ir bez priekšnosacījumiem. tā kā varbūt pietiek to teātri spēlēt un pēc tam brīnīties ka cilvēki ir divkosīgi un sabiedrība slima? bet nu jā - par atklātību, patiesumu un tiešumu soda.
foršus jums visiem šizofrēnijas svētkus.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}