13 Janvāris 2009 @ 08:58
rīta tēja  
Vāks. Šodien es neizskatos vispār ne pēc kā. ne sevis, ne Roberta, par ziemeļmeitām ij' nerunājot. Vakar bija skaists mēness, žēl, ka tādi skati nemazina morālo traumu. Divas dienas jau slapinu acis, neko darīt, dzīve ir skarba. Aš sirds vakar apskrējās, kad lidostā mani aplauza. Bet tas nu tā. Tā ir vakardiena.
Bet šodiena nav daudz labāka. Teorētiski man jau vajadzēja būt skolā. Jāatzīst, ka to institūciju neesmu apmeklējusi kopš pagājušās otrdienas. Un ieskaidro viņiem, ka ir bijuši iemesli! Ai.
Vismaz ēst tiku. Un rīta tēja ar'. Kā pienākas.
 
 
Mūzika: Eyaculación Post-mortem