khe, vienas no skaistākajām manas īsās (nu labi, nu jau vairs nemaz ne tik īsās) dzīvītes atmiņām ir saistītas ar Gobziņa daiļradi. nu jā, protams, 80./90. hītiem arī tur ir īpaša vieta, bet dziesmiņas par puisīti un alni, aku aku un citām nozīmīgām lietām/vietām un cilvēkiem uzreiz liek atcerēties lieliskos vasaras rītus un to sasodīto lielisko lentinieku, kuru es piebeidzu. meh. tā jau vēl tagad varētu čilot un būt riktīgs oldskūls. bet turpinot domu par vasaras rītiem, lēkšanu ārā pa virtuves logu (kurš tolaik vēl nebija aukstasinīgi plastmasīgs), virtuves neglīti-krievu laika-zilajiem skapīšiem un ĪSTU krāsni, manas istabas pelēkajām sienām un tizlajiem naktstaureņiem, ar kuriem es naktīs cīkstējos.... eh. (mm) dzīve bija skaista. un vēl jo skaistāka bija spēlēšanās pa visādiem lūžņiem, tusēšana ar brālēniem pa Daugavmalu un visas citas krutās štelles un štellītes. lūk, tā bija dzīve.