cik jauki saprast, ka katrs tomēr ir par sevi. katrs dara, ko grib un drīkst savas intereses likt vienā līmenī ar pārējiem. un cik jauki zināt, ka ir tik daudz iespēju, ar ko aizpildīt savu laiku, un pats galvenais - pirmkārt tomēr ir jādomā par sevi, lai ko arī liekuļi neteiktu. vilšanās gada garumā un beigās saproti, ka viss tāpat ir priekš kaķiem un nekas nav zaudēts. un kam gan es te stāstu, paši zināsiet labāk. šodien uz domu nevar nokoncentrēties, viss tiecas uz emocijām. kā sacīt jāsaka - vairs nekādu "vispirms tavu, pēc tam katrs savu" uz mani var neattiecināt, man tā vien gribas atbrīvoties no visa liekā, lai tik pamēģina vēl kāds izbraukt uz manas ādas. grrr. cauri ir, no more mr. nice guy :D