Tomēr nespēju pretoties šim kārdinājumam.
Lietas nav izdarītas, laika par maz, dzīve par īsu un tik daudz ko gribas. Toties pačīkstēt vienmēr var.

Njā. Vismaz nokritušas iepriekšējās birkas. No vienas puses labi. No otras puses - sajūta, ka nezini vairs vispār neko. Nepazīsti, neatpazīsti, liec pa fragmentiem, bet pie lielās bildes tā arī netiec. Gribētos citēt Jūdas Grašus, bet nē - šoreiz tā sajūta nav tāda.

Šodien vismaz ir (bija) enerģija un vēlēšanās kaut ko darīt. It kā jau nekas tāds - nekas jauns, neticami satriecošs.

Un tomēr. Tāda maza laimīte, smiekliņš pašai nāk. Vienkārši diena.
Nezinu, ko vispār gribēju pateikt. Zinu, ka gribējās kaut ko pateikt.
Bet te laikam vairāk tāds par un ap sanāca. Nevermind. :)