Artūra pieraksti

Es biju darbā... noliku uz grīdas fotoaparātu un devos ārā (aizmirstot par fotoaparātu)... Aizgāju līdz vietai, kura atgādināja vienu agrāk mīļu cilvēku... (skats apmēram tāds - patīkams vakars, daudzstāvu mājas, saulriets un šaura, veca asfaltēta ietve... pēķšņi saulei sākas aptumsums un iestājas nakts, es atceros par to ka darbā atstāju fotoaparātu un skrienu... smagi skrienu... jūtu, ka tas izdodas smagi, bet skrienu pa zaalienu, asfaltu un dubļiem skrienu... līdz pamodos no modinātāja, bet ja neņem vērā, ka ar to agrāk mīļo cilvēku nēsmu jau pāris mēnešu taka runājis, tad liekas smagi aizdomīgi... Negribu, lai atgriežas viss... (palieku pie atziņas, ka siers mainas un man jāmainas tam līdz) !!!