Artūra pieraksti

Reiz sensenos laikos, aiz trejdeviņiem kalniem un septiņām jūrām dzīvoja kurmis ar cauru "Converse" kedu! Viņam bija trīs dēli bez converce kedām! Divi bija gudri, trešais no Limbažiem. Tā nu vienu dienu piebrauca skūts rokeris ar skrituļdēli. Viņš bija ģērbies rūtainirōzā. Kurmis (no Limbažiem) pasūdzējās ezim, ka pumpurmiķeļsaldmaizīšēdāji ir neganti radījumi, jo visas sekas, kas saistītas ar dižķibeli, ozona caurumiem, mežu izciršanu un, proti, jūras ežu ļaunprātīgu izmantošanu savtīgos nolūkos, varam vainot NLO un mazos zaļos.
Mazā, ļaunā Špīdola - skudra ar melniem matiem, šķībiem zobiem, lielām ausīm u.t.t. Bet Kvazimodo bija jauks!
Un pirmais kurmja dēls zināja reizrēķinu, bet tas viņam nepalīdzēja. Neprasiet kāpēc, jo runa nebija par šmigu. Pienāca otrais kurmis ar rokeri un viņam bija draudzene zīlīte (baigā višibla). Zīlītes uzvārdu neprasiet, tas ir firmas noslēpums.
Stāstītājs jau gribētu teikt laimīgas pasakas beigas, bet ar to viss vēl nav beidzies, jo uz stalta zirga atjāja ķēniņš, kuram bija trīs meitas - baigās maitas, visas kā viena no Pinķu apvidus, bet ne par šo ir mūsu stāsts, jo pasakā iesaistās arī gaišie spēki - Sprīdītis ar savu megamazo sapiera lāpstiņu. Sprīdītis bija tāds ļoti dīvains zenķis, līdzīgs dīvānam. Viņš varēja rakt un varēja nerakt, bet, ja vajadzēja uztaisīt trepes, tad viņam ilgi bija jāroj. Savukārt kurmis to varēja paveikt vienā, nu labi, divos setos! Tad šim jaukajam seriālam pieslēdzās trešais kurmis (no Limbažiem). Viņam garšoja Ādažu čipsi, bet šoreiz tie viņam nebija līdzi, jo Sarkangalvīte rādīdama savu jauno dekoltēēē, viņu smagi samulsināja. Toties laiciņš ārā bija foršs, drīzāk feins, īpaši pēc Sarkangalvītes vizītes.