mana dienasgrāmata - 16. Jūnijs 2009

vakar biju ciemos pie sen neredzētās klases audzinatājas un angļu valodas skolotājas vienā personā, kurai netrūka tāda nedaudz angliska (nejaukt ar mūsdien-londonisku!) smalkuma pat padomju gados. tad, lūk, šorīt, taisot kafiju savā kafijas krūzē, atcerējos viņas vakardienas teikto: nesaprotu, kā tie cilvēki mūsdienās kafiju var dzert no tik lielām krūzēm, tas ir tāds ievazāts amerikānisms. es gan vienmēr dzeru kafiju tikai un vienīgi no kafijas tasītēm. un, protams, galdā bija ārkārtīgi skaistas porcelāna kafijas tasītes. ar visām apakštasēm. un tad es atcerējos, ka mēs mājās arī dzērām kafiju un tēju tikai un vienīgi no kafijas / tējas tasēm (jā, mums bija atšķirīgi tasīšu komplekti šiem dzērieniem). jāatzīst gan, ka arī mana māmiņa bija gandrīz vai angļu lēdija (btw, arī angļu valodas skolotāja), bet 90.tajos gados mēs tomēr arī brokastīs kafiju sākām dzert no krūzītēm un kafijas tases no sekcijas izvilkt tikai nedaudz svinīgākos gadījumos - ciemiņi, dzimumdienas vai vienkārši ģimenes kopīgas pasēdēšanas vakarpusē / nedēļas nogalē.

uz mirklī uzvēdīja aizgājušā laika dvesma. starp citu, man sekcijā vēl aizvien stāv vairāki komplekti smuku kafijas tasīšu, tikai, kad es tās pēdējo reizi lietoju, neatceros.