mana dienasgrāmata - 3. Marts 2008

sapņoju, ka esmu mantojumā saņēmis plantāciju kādā mazā Āfrikas valstiņā, un tagad jāpieņem lēmums, vai pieņemt mantojumu un braukt uz turieni vai ne. plantācija neliela, tādēļ arī pašam jāstrādā - par uzraugu. lēmuma pieņemšanu sarežģī fakts, ka šajā plantācijā vēl aizvien tiek izmantot vergu darbs, un es nezinu, vai mani vilina tāds darbs - pieskatīt vergus, kā viņi strādā. no otras puses, mani mierināja, ka 21. gadsimtā vergu darbs esot cilvēcīgs - nekādas pletnes vai citi fiziskas ietekmēšanas līdzekļi, viss uzsvars jāliek uz modernām menedžmenta metodēm - teamworku, leaderšipu, pareizu darba plānošanu. tā nu es pamodos lēmumu nepieņēmis.

Londonā blakus mūsu rajonam - Hārlesdenā - smagi sašauts jaunietis. un mēs vēl pagājušajā svētdienā pēc saulrieta pa High Street staigājām, meklējot vietu vakariņām. Londonā vispār ir problēmas ar šajamieroču noziegumiem, tai skaitā slepkavībām - pagājšgad nošauti 30 cilvēki. ir pat speciāla policijas vienība, kas jau 10 gadus nodarbojas tikai un vienīgi ar šaujamieroču noziegumiem, kaut gan atsauksmes par šīs specvienības veiksmi ir dalītas.

kāds vispār zina, kā Latvijā ir šai jomā? 30 slepkavības Londonā ar 8 miljoniem iedzīvotāju, atbilstu kādām 10 Latvijā.

kad dakteris man teica, ka nepieciešams atrast / izdomāt hobiju, nedomāju, ka tas būs tik grūti. Latvijas nedēļām tā arī neesmu neko izdomājis, ja vien par hobiju neuzskata ikvakara pasēdēšanu Šveika krogā pretim mājām un divu tradicionālo užavnieku izdzeršanu. ak jā, vēl arī dejošana divreiz nedēļā, bet Šveiks un užavnieki ir biežāk. kaut gan, ja atceras romānu Šveiks, tad tur galvenais varonis arī bija itin biežs kroga apmeklētājs. eju Šveika pēdās. ceru, ka drīz man sāks piemērot pastāvīgā klienta atlaides.