mana dienasgrāmata - 23. Septembris 2006

...pagāja manāmi mierīgāk, vismaz bez beša, vai arī sāku jau pierast. viss rīts pagāja zvanoties potenciālajiem landlordiem, kas lielākajā daļā gadījumu izrādījās aģenti ar savu jau ierasto džentlmeņa komplektu - 6 mēnešu UK bankas konta izraksts, references no iepriekšējās dzīvesvietas (der, protams, tikai UK), izziņa no darba vietas (nu arī ne jau no Latvijas, protams). To visu var laipni aizstāt ar 3 mēnešu depozītu. protams, tikai gadījumā, ja pa telefonu izklausies uzticams.

un tad notika neticamais - sazvanījām landlady - Mrs. Jeanie, kura izrādīja izpratni par jauniebraucējiem no Latvijas, vēlāk izrādījās, ka viņa pirms 4 mēnešiem ar vīru ir bijusi Rīgā un viņai tur ļoti paticis. vēl viņa zināja, ka eksistē Latvian Latvians un Latvian Russians, kā arī, ka viņai jau viens latviešu īrnieks esot. un ka pietiks ar atfaksētu Latvijas darba vietas izziņu un Hanzabankas konta izdruku. ja tas viss izrādīsies taisnība, tad jau rīt varēsim ievākties burvīgā 2-bedroom flat ar savu "raksturu" un "auru" uz Ladbroke Grove par nieka GBP 200 nedēļā (2 cilvēkiem). un ka slavenais council tax cenā jau esot iekļauts. Ilze (pie kuras patlaban esam apmetušies) sajūsmā spiedza un teica, ka mēs laikam esam piedzimuši laimes krekliņā. un dzīvosim mēs tikai 50m attālumā no viņas, tā ka ikvakara ciemošanās vai alošanās tuvējā real British Pub garantēta.

TURIET ĪKŠĶUS!

P.S. alus iekš real British Pub ar nosaukumu John Smith garšo atbilstoši nosaukumam - pilnīgi neizteiksmīgi.

uz jumta terases spoži un silti spīd Londonas saule, dzeram kafiju, bet visu laiku ir iekšējs nemiers - pieņems Mrs. Jeanie mūsu dokumentus vai nepieņems, dabūsim dzīvokli šodien vai ne...