| vakarpiektdiena |
14. Sep 2006|00:27 |
labvakar, šovakar manī ir (torte) Kristīne, Samuraju zobeni un sajūsmas spiedzieni.
vakardien viņus abus ievilku purvā. bija bieza migla, piena ceļš veda tūkstošiem zvaigžņu pie mēness. zvaigznes nesaņēma spožumu, tās tikai nobālējā mēness aprobežotās nabadzības priekšā, kas nav spējīga radīt savu, bet tikai aizņemties, aizņemties no citiem. bet tilti jau bija sadeguši, un tā zvaigznēm nācās palikt turpat - mēness teica, viņiem būšot siltāk, paliekot cieši kopā, bet ko mēness zin par siltumu? zvaigznes vēlējās atpakaļ, jo, iespējams, tieši tobrīd kāds raugās augšup pēc savējās, bet atrod aizslēgtu māju un zvaigzni, kas pazudusi bez vēsts kā komētas gadu tūkstošos.
neaprakstāms klusums ikreiz, kad cenšos sadzirdēt tevi nomierinam mani. atbilde bez jautājumiem, jautājumi, kas nesaņems atbildi.
laikam tā jānotiek, miglā vari būt drošs vienīgi par to, kuram esi pieskāries: tepat pār plecu maldinoši čukst balsis, dzērvju klusie nakts soļi piezogas un sarunā kaudzi muļķību, šosejas malā, tur, kur pļava un aiz pļavas ZIRGI! slēpjas koku galotņu siluetos, nekaimiņi brauc pa grāvjiem un biedē vientuļus autovadītājus ar skolēnu apliecībām.
magic m&a, tenqū! |
|
