marriejo |
26. Maijs 2006|00:49 |
franču šampūna burbuļi lido kā skafandri ar arabesquemolekulu astronautiem atvērtajā un bezgalīgi steidzīgajā 17.trolejbusā.
smaidīga konduktore, svilpojošs šoferis un pasažieru pētošie, vērojošie skatieni izseko manu lūpu ceļam no minerālūdens pudeles gar nejaušiem pieskārieniem pirkstu galiem līdz ziepju burbuļu trauciņam, apstājas pie par_burbuli_kļūšanas mirkļa burvības un atkal aizslīd pār augstpapēžu kurpīšu veiktās trajektorijas atspulgiem garām skrejošajā pilsētā.
Rīga, mana Rīga: aizelsušās elpas skrējiens pār Vanšu tiltu, papēžu pieskāriens Vecrīgas bruģim piektdienas pēcpusdienā un pagājības ēnas muzeju čukstošās pustumsas un parku dzirkstošā zaļuma kontrastā atgādina, piesaista sev un piebur uzticību reibinoši kā jasmīnu krūma smaržas putekļi vēja brāzmās. |
|