| Norvēģija |
3. Maijs 2006|02:18 |
savādas sajūtas.
rītdiena, šodiena un vakardiena saplūdusi vienā vienīgā fucking vasaras mākonī ar zeltītām korsetēm, debesu turbīnām un cietu vielu mijiedarbības mikrobioloģiju. spuldzes vientuļas sasaucas caur neganto novembra sniegputeni, tas nekas, ka tāda jau sen vairs nav dienas kalendāra līmpapiņā. cilvēki aizmirst, cilvēkiem daudz jāatceras - arī, kā pareizi otram norādīt viņa niecību. pierodi jel!
un tomēr - kamēr vēl caur postroka skaņām sasaucas dzērves purvmalā, gar datora mātes plates šņākoņu es zinu, ka ar maniem uztveres kanāliem viss ir kārtībā [relatīvi, protams]. bezmazvai ardienu,_neģēlīgā_pasaule! troļļu pakalni piesaulē mostas, Bafija atkal cirtīs zobenus izskatīgu pusmiroņu krūtīs, pērnās rudens lapas rotāsies grābekļa zaru metāliskajā harmonijā. un es smaidu, sildu seju saulē, šūpoju kājas gar solu konstrukciju uzlīmēm šurpu turpu, un ir labi.
pie-nā-ku'ms, iemācies reiz šo vārdu, lellīt! |
|
