nav. |
[23. Feb 2006|21:54] |
[ | in:side |
| | hr_murr | ] |
[ | out: |
| | jean-michel damase/adagietto | ] | šodien atradu spalviņu no kaķa kažociņa sava mētelīša oderē. mazu, trīskrāsainu, vieglu un pirksteļus kutinošu. un uzreiz iedomājos, kāda ir sajūta, kad tev uz vēdera guļ kaķis, viegli murrā un spēlē paslēpes ar horizontālo plakni.
nav divu saderīgāku lietu par pelēcīgu kaķi un kontrabasu pēcpusdienas saules staros. nedomājiet, ka tikai mīlestības, cilvēka vai ideju trūkums var būt mokošs - man liekas, es nekad vairs negribu kaķi. |
|
|
Comments: |
From: | gipsy |
Date: | 24. Februāris 2006 - 09:27 |
---|
| | | (Link) |
|
Nu nejau..?
m? [laikam tu vēl nezināji - man vairs nav kaķa]
From: | gipsy |
Date: | 26. Februāris 2006 - 12:57 |
---|
| | | (Link) |
|
Man arī ir šāda tāda pieredze ar šiem dzīvnieciņiem. Protams, ka iepriekšējo neaizmirsīsi, bet ar laiku jauns to kompensēs. Vismaz man tā bija. | |